Latvijā

Trīsreiztrīs (3x3) nometnes Latvijā notiek jau kopš 1990.gada, un tajās kopīgais dalībnieku skaits pārsniedz 2700. Šajā laikā ir notikušas šādas nometnes:

1997.gada vasarā nometnes plānotas Gaujienā, Alūksnes rajonā, un Stiklos, Ventspils rajonā. Gadu vēlāk tās iecerētas Adamovā un Mazsalacā. Ieviesusies kārtība, ka katru gadu viena nometne ir Kurzemē vai Zemgalē, bet otra—Vidzemē vai Latgalē. Pagaidām nometnes neatkārto vienā vietā, bet pēc kādiem desmit gadiem tā varētu atgriezties vietā, kur jau agrāk notikusi.

3x3 kustības vadība Latvijā ir 3x3 padomes rokās, un tā ir daļa no globālās 3x3 kustības, ko koordinē Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome. Padomi Latvijā vada Jānis Gulbis, viņa vietniece ir Inese Krūmiņa, bet padomes locekļi ir pagājušo gadu nometņu vadītāji un galvenie darbinieki, kā arī nākamā gada nometņu rīkotāji: Silvija Andersone, Inta Baltgalve, Ivars Briedis, Ligita Gaile, Anna Gobzeme, Dzintra Kolkovska, Līga Kozlovska, Jānis Krūmiņš, Anna Rasa, Ilze Reizniece, Dzintra Zvejniece, Jānis Žugovs, kā arī 3x3 programmas vadītāji Līga Ruperte no ASV, 3x3 Austrālijā padomes priekšsēdis Arnis Siksna un Latvijas 3x3 ārzemju kasieris un administrators Arnolds Ruperts. Visi darbinieki piedalās darbā brīvprātīgi. Neviens darbinieks nav atmaksāts.

Kad 1990.gadā notika pirmā 3x3 nometne, padomju režīma iespaidā bija ierobežota vietējo iedzīvotāju piedalīšanās. No pirmajām nometnēm bija mazāka atbalss, mazākas atskaņas. Vēlākās nometnes ne tikvien kalpoja pašu dalībnieku ierosināšanai, bet deva impulsu arī vietējai videi. Dalībnieki un rīkotāji sāka apzināties, ko veikt un veidot. Plašāks cilvēku apjoms ir smēlies idejas no nometnes, kuŗā viņi ir piedalījušies.

Pie 3x3 četriem pamatmērķiem: latvisko zinību paplašināšanu, latviskās kopības sajūtas veicināšanu, latviskās draudzības sekmēšanu un latvisko ģimeņu stiprināšanu, Latvijā klāt nācis piektais—latviskas kultūrvides attīstīšana.

Dažādās daiļamatniecības nozarēs un citur bez speciālistiem no ārpuses iesaista arī vietējos meistarus.

Nometņu popularitāte ir ļoti liela. Sarunās ar nākamo nometņu veidotājiem un vietējo pašpārvaldi tagad jau parādās zināšanas un izpratne par 3x3. To var vērot arī no vēstulēm, kuŗās ir izteikta interese piedalīties. Tādas pienāk no visas Latvijas.

Diemžēl to skaits, kuŗi vēlētos piedalīties nometnēs, tālu pārsniedz vietu skaitu, jāizdara izlase. Rodas runas, ka nometnes ir kļuvušas par elitārām. Tas tomēr nav tiesa. Nometņu dalībniekus pieņem, lietojot atlases principus. Viens no tiem ir jautājums, vai tā būs pirmā reize. Vismaz pusei dalībnieku vajadzētu nometnē būt pirmo reizi. Otrs princips, no kuŗienes. No vienas vietas parasti neņem vairāk par vienu ģimeni. Izvēlas tos, kuŗi pieteikušies pirmie, kā arī izvērtē potenciālo dalībnieku motivāciju—kāpēc vēlas piedalīties nometnē.

Labākos meistarus gan aicina atkārtoti, jo viņi ir parādījuši savas spējas. Atlases un izvēles metodes tomēr nenovērš to, ka atraidītie neizrāda savu neapmierinātību, tāpēc rodas valodas par elitārismu, nolūkošanu pēc deguniem utt.

Katrai nometnei tomēr vajadzīgs pieredzējis kodols, kas turpina tradīcijas. Tā kā atsaucība ir liela, svarīgs ir jautājums, vai nepaplašināt aktivitātes, nepalielināt ikgadējo nometņu skaitu. Inese Krūmiņa domā, ka šeit ir ierobežojumi, ko grūti būs pārvarēt. Viens no tiem ir kvalificētu lektoru skaits, otrs—naudas jautājums, jo Latvijas dalībnieki sedz tikai pusi no izdevumiem, pārējais jāsedz rietumniekiem. Ģimenes maksā tikai par četriem locekļiem, bērniem ir puscena. Pagājušā gada nometnē uzturēšanās izmaksāja 38–39 Ls par vienu cilvēku. Ārzemju latvieši ne tikai sedz lielu daļu no nometņu izdevumiem, bet arī ziedo līdzekļus ģimenēm Latvijā, kuŗas grib piedalīties. Ir arī bijis pašvaldību un PBLA atbalsts.

Šodien 3x3 padome strādā ar līdzekļiem, ko nopelnīja pirmās nometnes. Vēlākās nometnēs atlikuma nav bijis.

Par nometņu plānošanu un organizāciju gādā padome, kas sanāk uz astoņām sēdēm gadā. Padome meklē jaunu nometņu vietas, seko katras nometnes sagatavošanas gaitai, palīdz un atbalsta. Tā rūpējas, lai noturētos 3x3 nometņu līmenis.

Kāds ir labums no šīm nometnēm plašākai sabiedrībai? Viens no svarīgākajiem ir Ģimenes atbalsta koordinācijas centrs (ĢAKC), kas izveidojies 3x3 ierosmē. Ģimeņu seminārs ir tradicionāls nometnes ievirzes temats, ko vada Līga Ruperte un Māra Tupese. Tas ir vajadzīgs un populārs temats Latvijā. Par ĢAKC darbību ziņas sniedz citi raksti šajā PBLA Foruma numurā.

Vairākos apvidos 3x3 nometņu „veterāni” sākuši veidot paši savas nometnes un sanāksmes par specifiskām un vispārējām tēmām, visumā sekojot 3x3 paraugam. Šī rosme un pašdarbība iet plašumā, cilvēki mācās paši atrisināt savas apkārtnes problēmas, lietā liekot 3x3 nometnēs gūto pieredzi.

Tā kā 3x3 kustībai joprojām ir daudz lielāks pieprasījums nekā piedāvājums, rīkotāji lielu vērību nevelta reklāmai. Regulāra informācija parādās žurnālā Skola un ģimene, citur parādās īsi paziņojumi. Rakstus par nometni raksta paši rīkotāji, ievieto arī ziņas rajona avīzēs, kuŗas parasti ir atsaucīgas.

Inese Krūmiņa iesaistījusies 3x3 kustībā jau no pašas pirmās nometnes un gandrīz visās ir piedalījusies. Krūmiņu ģimenei 3x3 ir kļuvusi par dzīves sastāvdaļu. Kopā ar savu vīru Jāni viņi vadīs nākamgada nometni Gaujienā, bet iepriekšējos gados ir vadījuši nometnes Salā un Salacgrīvā. Krūmiņu ģimenē aug pieci bērni: Ingus ir 16 gadu vecs, Jānis—14, Kārlis—10, Baiba—9, bet mazais Eduards—5. Viņš ir 3x3 nometņu laiku bērns, Madlienas stārķu atnests. Bērni nometņu pieredzē daudz ieguvuši, vērtē Inese, viņi tur ir atraduši varēšanas prieku un pašapziņu, drošāku un brīvāku uzvedību sabiedrībā. Inese Kaucmindes 3x3 nometnē pie Lilijas Treimanes iemācījusies aust jostas. Tā kā viņai ļoti interesē archeoloģija, viņa kļuvusi par rakstu speciālisti un ir izveidojusi savu mācekļu pulciņu jostu aušanas mākslā.

3x3 kustība Latvijā ir ieguvusi cilvēku interesi. Dalībnieki atkārtoti grib braukt uz nometnēm. Atpakaļ velk labā gaisotne, kas nometnēs izveidojas. Dalībnieki atrod, ka var būt savā draudzībā lieli, labi, mīļi, var to ņemt un dot, cits citu bagātinot. Tā ir viendabīga saite, kas rodas dalībnieku starpā, kas pārvar ikdienā uzceltās sabiedrības barjeras.

Nozīmīga un svarīga ir cilvēku paturēšana pie latvietības. Cilvēki atklāj, ka tā jākopj, arī dzīvojot Latvijā. Šajās nometnēs izveidotās programmas ir labs, koncentrēts veids, kā to ierosināt, likt cilvēkam domāt par to, apzināties tās nozīmi savā dzīvē.

3x3 ir kā grūdiens cilvēkam uz ilgāku laiku, ko daži izjūt pat tik stipri, ka paši sāk neatkarīgi darboties. No PBLA budžeta dod naudu, lai katrā 3x3 nometnē varētu piedalīties arī dažas ģimenes no Krievijas latviešiem. Interese radās spontāni, tad uz laiku līdzdalības iespējas traucēja jautājums, kas īsti pārstāv Krievijas latviešus, bet tagad šo jautājumu 3x3 vadība kārto ar Latvijas vēstniecības Maskavā latviešu diasporas speciālisti Laumu Vlasovu. Ar viņas palīdzību šī gada nometnēs ieradās, piemēram, Sibīrijas latviešu ģimenes. Nometnēs sāk iesaistīties arī Lietuvas latvieši, un ir cerības, ka Gaujienas nometnē piedalīsies Igaunijas latvieši.

O.Celle, I.Krūmiņa

Publicēts Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) izdevumā PBLA Forums 1996.g. novembrī

Pārspiests no 1997.gada decembrī 3x3 Austrālijā padomes izdotās grāmatiņas 3x3=100.

Copyright © 2004 3x3. All rights reserved.

00277