3x3 nometne Gaŗezerā veicināja latvisko kopības sajūtu

3x3 nometni Gaŗezerā 5. augustā ievadīja jautrs iepazīšanās vakars, kuŗā sēdēšanai daudz laika neatlika. Pēc īsas Maijas Zaeskas ievaduzrunas sākās nodarbības. Nometnes dalībnieki tika sadalīti deviņās grupās, un tā kā šīgada temats bija „akmeņi”, izveidojās laukakmeņu, oļu, bruģakmeņu, kapakmeņu un piecas citas grupas. Grupu dalībniekiem atvēlēja laiku savstarpēji iepazīties un pateica, ka viņu uzdevums – ugunskura vakaram sagatavot priekšnesumu. Visām grupām sanākot kopā, sākās citas nodarbības. Smieklus un jautrību izraisīja dalībnieku mēģinājums atrast sev vietu uz izkaisītajām avīzēm, jo ik reizes, kad pārtrauca atskaņot mūziku, avīžu bija arvien mazāk. Vakara beigās visi sadevās rokās un nodziedāja vakara dziesmu. Protams, bija padomāts arī par tiem, kuŗi vēl gribēja pabūt kopā un padziedāt. Ikvakara „nīkšanas mājā” Saulgriežos, kas atradās attālāk no citām kabīnēm, skanot folkloras mūzikai, varēja dziedāt un dejot līdz rīta ausmai. Tiem kuŗi no rīta jutās pietiekami spēcīgi, bija iespēja piedalīties rīta vingrošanā Līgas Gonzalezas vadībā.

Nodarbības ievirzēs sākās 6. augustā: folklora, latviešu virtuve, kokgriešana, mākslas pašdarbība, mākslas vēsture, literātūra/vēsture, polītika, podniecība, rokdarbi, rotkalšana, stikla apdare/vitrāža. Bērniem notika nodarbības divās vecumgrupās: Mazlācīšiem (0-5 g. v.) un 1/2x1/2 (6-12 g. v.). Pavisam kopā – 41 jaunākās paaudzes pārstāvis līdz 14 gadu vecumam, tostarp desmit 12-14 gadu veci jaunieši.

Viena no iecienītākām ievirzēm, kā parasti, izrādījās latviešu virtuve, jo nebija jāgaida līdz nometnes beigām, līdz varēja palepoties par paveikto darbu. Nometnes dalībniekiem katru dienu tika piedāvāts nogaršot kādu gardumu jāņusieru, meduskūku, ūdenskliņģerus, rupjmaizi un citus labumus. Virtuvē, kamēr rūga maize, notika visinteresantākās pārrunas par visvisādiem tematiem

Ievirzes vadīja iecienīti ilggadēji lietpratēji – Zinta Enzeliņa (rokdarbi), Jānis Peniķis (polītika), Gundega Peniķe (podnieciba), Lilita Spure, Astrīde Otto un Andris Rūtiņš (rotkalšana), Elga Pone (latviešu virtuve), Zane Rožkalna (vitrāža), Linda Treija (mākslas pašdarbība), Ieva Džonsone un Marģers Caune (kokgriešana). Bija arī uzaicināti vairāki jauni ieviržu vadītāji – latviešu folkloras krātuves pētnieks Sandis Laime vadīja folkloras ievirzi, vēsturiskā romāna „Zīmogs sarkanā vaskā” autors Jānis Lejiņš – literatūras/vēstures ievirzi. Šajā ievirzē piedalījās arī Virdžīnija Lejiņa, viņai ir liela pieredze, gatavojot vēsturiskas filmas Latvijas televīzijai. PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis kopā ar Jāni Peniķi vadīja polītikas ievirzi, mākslas vēsturniece un Gaŗezera Klinklāva mākslas galerijas vadītāja Līga Ejupe – mākslas vēstures ievirzi.

Pēc nodarbībām ievirzēs, kas beidzās laikā starp pulksten četriem un pieciem pēcpusdienā, interesenti Amandas Jātnieces vadībā varēja piedalīties tautasdziesmu dziedāšanā. A.Jātniece arī piedāvāja iespēju mācīties spēlēt kokli. Pēc vakariņām bija apmēram stunda laika peldēties Gaŗezerā vai ciemoties ar seniem un jauniem paziņām. Septiņos vakarā sākās rotaļas, kuŗās tika aicināti piedalīties visu paaudžu dalībnieki. Vakara programmas, katru vakaru savādāka, sākās pulksten astoņos. Tajās nometnes dalībniekiem radās iespēja noklausīties īsus ieviržu vadītāju pārskatus un iesaistīties pārrunās, noskatīties V.Lejiņas filmu „Nebridīsi, nezināsi cik dziļi – Emilis Melngailis” vai piedalīties prāta asināšanas spēlēs.

Samuels Knochs III izdeva 3x3 nometnes avīzi par nometnes dzīvi. Avīzē tika ziņots, ka nometnē ir desmit dalībnieku no Latvijas, desmit no Kanādas un 130 no ASV, tostarp daudz bērnu un jauniešu. Avīzē bija pastāstīts arī par ieviržu vadītājiem. Reportieris Juris Jauntirāns uzzinājis, ka Jāņa un Virdžīnijas Lejiņu lielākā iecere ir veidot filmu „Zīmogs sarkanā vaskā”. Uz jautājumu, vai latvieši mācās no savas vēstures, Jānis Lejiņš atbildēja: „Diemžēl nemācās, bet es ceru to iespaidot.” Maija Zaeska, iztaujājot jauniešus, noskaidroja, ka viņu mīļākais latviskais ēdiens ir pīrāgi un visvairāk patīk piedalīties rotkalšanas, podniecības, vitrāžas, mākslas un rokdarbu ievirzēs.

Ugunskura vakars 9. augustā pierādīja, cik ātri grupas var saliedēties, ja ir kopējs mērķis. Katras „akmeņu grupas” uzvedumā piedalījās gan lieli, gan mazi dalībnieki. „Kapakmeņu” grupai bija gan balti kapakmeņi (aktieŗi tērpušies baltos plastmasas maisos), gan melnas vārnas (mazie bērni ietērpti sagrieztos melnos plastmasas maisos), kuŗas „lidoja” starp „kapakmeņiem”, kamēr visi dziedāja „Pār kapiem laižas melnas vārnas”. Skicēs piedalījās gan čūskas, gan raganas, gan korumpēti polītiķi, skanēja patriotiskas dziesmas.

Apbrīnojami, cik daudz var paveikt un izbaudīt vienas nedēļas laikā, nopietnām pārrunām mijoties ar dziesmām, rotaļām, smiekliem un prieku.

Maija Strēlniece