Pašā Eiropas vidū, Dienvidvācijā, Freiburgā, latviešu centrā Bērzainē nupat augustā notika kas vienreizējs. Te sabrauca vairāk nekā simt latviešu no dažādām pasaules malām, lai kopā piepildītu 3×3. Tā ir pavisam īpaša kustība, kas gandrīz jau četrdesmit gadus veido latviešu kopību pasaulē. Tie ir saieti visu vecumu latviešiem no visiem kontinentiem. Vācijā 3×3 saiets norisa pirmo reizi.
Burvju formula latvietībai
Pirmo 3×3 saietu 1981. gadā Amerikas Savienotajās valstīs (ASV) organizēja Līga un Arnolds Ruperti. Saieta mērķis – padziļināt un paplašināt latviskās zināšanas, stiprināt latviskas ģimenes, sekmēt latviskas draudzības un veicināt latvisku kopības izjūtu.
Saiets noris nedēļu un tajā katrs saieta dalībnieks var intensīvi izjust sevi kā latvieti: tikties ar izcilām latviešu personībām, klausīties zinošus lektorus un diskutēt par folkloru, vēsturi, latviešu valodu, latvisko audzināšanu u.c., var gatavot latviskas rotas, aust, veidot no māla u.c.. .Vai tiešām Trīs reiz trīsir burvju formula latvietībai un kāpēc šāda kustība bija un ir vajadzīga?
Līga Ruperte no ASV, 3×3 saietu izveidotāja un vadītāja, kā arī saietu ilggadēja lektore stāsta, ka saietus sāka rīkot tāpēc, ka pamanīja: latviskajā izglītībā ārpus Latvijas robežām ir kāds robs, proti, trūkst latvisku pasākumu, kuros var iesaistīties visa ģimene, arī pieaugušie. Tolaik L. Ruperte bija Amerikas Latviešu Kultūras biroja vadītāja, viņa runāja ar tautiešiem, pētīja, kas viņus piesaista un kas atgrūž no latviskās sabiedrības. Šo sarunu rezultātā radās 3×3. „Kad rīkojām pirmo 3×3, mēs bijām pilnīgi pārliecināti, ka darīsim aboslūti visu, kas ir mūsu spēkos, lai saiets būtu prieku nesošs mums visiem, ka 3×3 būs latvisks pasākums, kuru mēs nerīkosim pienākuma pēc, bet tāpēc, ka ticam tam un tiešām gribam to darīt.” Sākotnēji tā nebija iecerēta kā ilgstoša kustība. Taču pirmais saiets izdevās, cilvēki gribēja atkal un „tad jau aizgāja”: kustība ātri auga, saieti notika gan ASV Rietumkrastā, gan Austrumkrastā, Austrālijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un Francijā. Šogad ir notikuši pat deviņi 3×3 saieti – divi no tiem Latvijā.
Latviskums un kopības sajūta
Austris Grasis no Latvijas, iepriekš gandrīz visu mūžu dzīvojis Vācijā,
3×3 saietu Abrenē, Francijā, vadītājs, ilggadējs 3×3 lektors, vispirms nokļuvis 3×3 saietā Garezerā un sapratis, ka “tā ir lieta, kas būtu vajadzīga arī Eiropā”. Tāpēc sācis rīkot 3×3 saietus Latvijas Tautas augstskolā Abrenē, Francijā. Turp brauca lektori no daudzām pasaules valstīm. Kad Latvijā sākās atmodā, arī no Latvijas.
Abrenes 3×3 pirmo reizi satikās Latvijas latvieši un trimdas latvieši. Sākumā abām pusēm bijis kultūršoks. “Sajūta, ka mēs esam kopā, protams, bija lieliska, tomēr mums vienam pie otra bija jāpierod. Latvijas latvieši dažkārt uzskatīja, ka mūsu latviskums ir mazliet pārspīlēts, uzspēlēts,” atminas A. Grasis. “Bet, dzīvojot ārpus Latvijas, latviskums ir vairāk nepieciešams. Un 3×3 ir ideāla forma, kur izveidot kopējo sajūtu.”
L. Ruperte atceras pirmo Latvijā rīkoto saietu 1990. gadā: arī tur bijis liels izaicinājums izveidot kopības sajūtu starp Latvijas latviešiem un tautiešiem no ārvalstīm. “Mums bija nepieciešams tilts uz Latviju, pierādīt, ka neesam “mēs” un “viņi””, stāsta L. Ruperte.
Inese Krūmiņa, Latvijas 3×3 priekšsēde, 3×3 saietu Latvijā vadītāja un ilggadēja lektore bija viena no tiem Latvijas latviešiem, kam laimējās būt klāt pirmajā Latvijā – Madlienā – notiekošajā 3×3. “Es ātri aptvēru, kādēļ šī kustība arī Latvijā ir tik aktuāla un tik vajadzīga,” saka I. Krūmiņa. “Dzīvojot Latvijā, mēs dažkārt esam pārāk droši par savu latviskumu. Tomēr latvietība nenāk automātiski, tā ir apzināti jākopj arī Latvijā.” Saskare ar trimdas latviešiem ļāva ieraudzīt, cik dedzīgi ārpus Latvijas koptas latviskās tradīcijas un tas “lika ļoti aizdomāties, kur tad mēs Latvijā stāvam savā latvietībā: neesam tik gudri un zinīgi un latvietība kā fenomens mums nav tik dziļa kā Rietumu latviešiem”.
Šķiet, līdzīga sajūta bija arī citiem saieta dalībniekiem, jo arī Latvijā kopš Madlienas 3×3 šī kustība ir tikai attīstījusies: jau no1993. gada ik gadu notiek divi saieti. Tie kļūst ne tikai bagātāki dalībnieku skaita ziņā, bet arī aizvien kvalitatīvāki, spriež L. Ruperte. Ārvalstīs jaunu grūdienu 3×3 kustībai sniegusi pēdējos gados aktīvā latviešu aizbraukšana no Latvijas, piemēram, uzsākata saietu rīkošana Īrijā.
Uldis Siliņš ir ilggadējs 3×3 lektors, gandrīz visu mūžu pavadījis Austrālijā, bet tagad dzīvo Latvijā. Viņš piedalījies arī pirmajā Austrālijas 3×3 pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. “Domāju, ka 3×3 ir ļoti svarīga Latvijai,” viņš teic. “Kāpēc es
katru gadu braucu pāri visai pasaulei no Austrālijas arī uz Latviju, uz 3×3? Tāpēc, ka esmu latvietis, nevis austrālietis.”
Dace Melbārde, Latvijas Republikas kultūras ministre, 3×3 lektore pievienojas U. Siliņa vērtējumam par 3×3 lielo nozīmi Latvijai: “3×3 kustība un latviskums, ko tā veicina, Latvijai ir ļoti svarīga. Šī kustība palīdz cilvēkiem augt kā personībām, mācoties no pieredzējušiem, viediem cilvēkiem un vienam no otra. Svarīgi, lai mēs kā nācija augam arī garīgi.”
“Latvietība kā apziņas stāvoklis tagad mums ir nostiprinājusies. Mēs esam līdzīgi, mēs varam komunicēt bez vārdiem, mēs esam savējie.Tomēr ārpus Baltijas ceļa, Dziesmu svētkiem vai folkloras festivāla Baltica mēs paliekam katrs atsevišķi ar savu latvietību, un tad šī sajūta drīz vien izplēn, paliek zemapziņas kambarīšos,” spriež I. Krūmiņa. “3×3 kustība latvietību atkal izceļ priekšplānā. 3x3kustība raisās visur, kur vien ir latvieši.”
L. Ruperte secina, ka sākotnējais mērķis 3×3 saietos kopt latvietību ir piepildījies ar uzviju, jo 3×3 daudzi dziļāk izpratuši savas tautas vēsturi un kultūru, iemācījušies to dziļāk novērtēt. “Kas man ļoti patīk, ļoti dažādi cilvēki 3×3 uzskata par ideālo Latviju: tādu Latviju, kādu mēs to vēlētos redzēt,” teic L. Ruperte.
Mode būt latvietim
“3×3 ir laime katrā vietā, kur tas nokļūst. Un šogad tas pirmo reizi notiek Vācijā. Pie mums Bērzainē sabraucis 131 latvietis no 13 valstīm. Un te jūtamies kā viena liela ģimene,” saka Inese Avena no Vācijas, 3×3 saieta Bērzainē, Vācijā, un 3×3 saietu Latvijā vadītāja, iepriekš viņa gandrīz visu mūžu dzīvojusi Latvijā. Simboliski, ka pirmais Vācijas saiets notiek “mazajā Latvijā” – vietā, kur latvieši pēc Otrā pasaules kara, nevarēdami vairs atgriezties dzimtenē, atrada sev mājas.
Nav viegli uzturēt latviskumu, saglabāt latviešu valodu ārpus Latvijas. 3×3 ir vieta, kur bērni un jaunieši var atrast latviešu draugus, kas motivē arī pašiem palikt par latviešiem, teic A. Grasis.
Līga Bremane no Norvēģijas, Vācijas 3×3 dalībniece, arī kā vienu no saieta vērtībām min to, ka te nedēļu bijis “intensīvs latviešu valodas treniņš”.
Daudzi 3×3 Vācijā dalībnieki atzina, ka priecājas un lepojas par savu latvietību. Bet vai lepoties ar savu tautību, izcelt savu etnisko savdabību mūsdienās “ir modē”?
D. Melbārde atbild: “Pasaulē ir dažādi uzskati par to, vai tautām ar savu citādību, tātad arī mums ar savu latviskumu, Eiropā ir pieklājīgi lepoties. Uzskatu, ka kultūras nacionālisms mazām nācijām ir pozitīvs un atbalstāms. Mazām nācijām ir ļoti jāgādā par savu pašapziņu, jo mums riski ar lielām tautām ir ļoti lieli. Ir pastiprināti jādomā par savas kultūras saglabašanu. Viens no veidiem, kā veicināt šādu pozitīvu kultūras nacionālismu, ir 3×3.”
Raidījums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.