Sandra Bondarevska
Covid-19 pandēmija pasaulē šogad liegusi rīkot daudzus pasākumus un, tostarp, uz 2021. gadu ir pārceltas arī visas 3×3 nometnes. Vienlaikus ar saietiem, nenotiek arī Latvijas trīsdesmitajai gadadienai iecerētais salidojums Rīgā. Par to skumst ne tikai dalībnieki, kas bija pieteikušies braucieniem uz nometnēm, bet arī šo nometņu un salidojuma rīkotāji.
3×3 ir ieņēmis stabilu vietu daudzu jo daudzu pasaules latviešu dzīvēs. Nometnes nedēļa tiek gaidīta ar satraukumu un cerībām, tā kļuvusi par neatņemamu vasaras sastāvdaļu, kas dod ne tikai lādiņu latvietības kopšanai līdz pat nākošajam gadam, bet arī emocionāli saista gan latviešus Latvijā, gan visā pārējā pasaulē. Ziņa par to, ka 2020. gadā 3×3 nebūs, rīkotājiem lika sarosīties, lai meklētu veidus, kā tomēr satikties, glabāt un daudzināt gadu gaitā izveidojušās 3×3 vērtības. Virtuāli jau notikuši vairāki mēģinājumi. Amerikā tās ir kopīgas virtuālas sadziedāšanās, rīkojot attālinātas Nīkšanas, bet Īrijā tās ir spēka dziesmas, kas ik nedēļu tiek publicētas Facebook.
Latvijas 3×3 padome pagājušonedēļ uzsāka jaunu iniciatīvu – katru trešdienas vakaru rīkot attālinātu pasākumu “Vakara viesis”, lai virtuāli tiktos Zoom platformā. Šis cikls tika uzsākts 3.jūnijā ar vairāk kā piecdesmit dalībniekiem. Īpašie viesi pirmajā tikšanās reizē – 3×3 kustības aizsācējas pasaulē un Latvijā – Līga Ruperte un Inese Krūmiņa. Viņas abas stāstīja savas atmiņas par pirmajām nometnēm Amerikā un Latvijā: vēlmēm un sajūtām; par to, kādas ir 3×3 vērtības un kā tās tika un tiek ievērotas vēl joprojām; par “cīņu”, ko nācies izcīnīt, lai trīsreiztrīsnieki viens otru uzrunātu uz “tu”. Atmiņā palikuši arī tā laika jautrie brīži un pārpratumi, un, protams, Latvijas un ārzemēs mītošo latviešu tuvināšanās un barjeru nojaukšana, kas šo kustību visdrīzāk arī ir padarījusi unikālu.
Sarunu laikā abas vakara viešņas aicināja uzdot jautājumus un arī pārējiem dalīties savās 3×3 atmiņās un pieredzē, un tādu nebija maz. Lai gan Līga kategoriski noliedz savus nopelnus, saukties par 3×3 radītāju un izveidotāju, iebilstot, ka tas ir daudzu jo daudzu iesaistīto nopelns, tomēr bez viņas neatlaidības un uzņēmības veidot pirmo saietu 1981. gadā Garezerā šīs kustības nebūtu ne Latvijā, ne arī citur pasaulē. Tā nu Līgas iebildumi saukties par 3×3 autori tika pārliecinoši atspēkoti.
Emocionāli pacilājošākais brīdis tikšanās laikā bija “Vakara viesa” noslēgumā. Atvadoties, kā jau trīsreiztrīsniekiem ierasts, Inese uzsāka un visi nodziedāja 3×3 Vakara dziesmu. Jau ar pirmajiem dziesmas vārdiem “Šķiramies(i) mēs, ļautiņi” pakrūtē kaut kas dīvaini iesmeldzās un plaukstas teju fiziski sajuta blakus stāvētāju silto rokasspiedienu. Kas tas bija? Tā noteikti bija īpašā 3×3 sajūta, kas mūs no virtuālajām sarunām pārcēla īstajā 3×3 klātbūtnē.
Bet, ko nu es te to visu aprakstu, paši varat noskatīties pirmās satikšanās ierakstu 3×3 interneta mājas lapā – www.3×3.lv. Tur un Latvijas 3×3 Facebook lapā atradīsiet arī visu nepieciešamo informāciju par turpmākajiem Vakara viesiem trešdienās un arī aprakstu, kā pieslēgties, lai piedalītos. Uz tikšanos 3×3!