| Buklets Dienas ritms Ieviržu apraksts | Avīze 1.Cukurgrauds 2.Cukurgrauds 3.Cukurgrauds 4.Cukurgrauds 5.Cukurgrauds 6.Cukurgrauds 7.Cukurgrauds |
Baltas domas, vārdi un darbi Zasā
“Labdien mani mīļie, labie, baltie,” tā Zasas 3×3 saieta atklāšanā teica tā vadītāja Ilze Cekule. Plecu pie pleca viņai stāvēja visa ģimene – vīrs Lauris un bērni Ako Kārlis, Lote un Elza Hermīne.
Par saieta ieviržu vadītājiem bija izvēlēti daudz vietējo ļaužu. Virvju tehniku bērniem vadīja Toms Dadeika un Anete Zavadska. Vispirms bērni iemācījās siet mezglus un tad jau rāpās augstu ozola zaros. Pieaugušajiem ievirzi Mans baltais zirgs turpat barona zirgu staļļos vadīja Anna Tēta. No šīs ievirzes vairākas dalībnieces atgriezās īpaši aizkustinātas, bet nedēļas beigās – pat asaru pilnām acīm, jo katra saņēma īpašu dāvanu: zirgam, ko katra bija iemīļojusi, bija jānogriež gabaliņš krēpju vai astes saru, jāsapin bizītē un jāsaglabā piemiņai. Atzīta un aizraujoša bija arī ievirze Gadskārtu un godu ēdieni pie Initas Lāces – tur gan sēja sieru, gan cepa rudzu maizi un gatavoja citus ēdienus. Tradicionālajā dziedāšanā pie Ivetas Tāles meitas sadziedājās tā, ka sēliski skanēja gan Zasas parkā, gan saieta noslēguma koncertā, savukārt Andas un Ieva Svarānes ievirzē Baltā keramika dalībnieki izgatavoja baltā māla traukus, kas pēc tam gozējās noslēguma izstādē. Tikpat aizraujoša bija arī aknīstiešu Santas un Ričarda Šmitu vadītā ievirze Balta laiva slīd un ekskursijas pie vietējiem ļaudīm Jāņa Dzimtā gādībā.
Ievirzes deva plašas iespējas visu vecumu dalībniekiem ar dažādām gaumēm.
Daudz prieka sagādāja arī visas pārējās ievirzes. Brīnišķīgu teātra izrādi iestudēja Pēteris Reiters, izstāstīdams stāstu par Sniegbaltu un septiņām rūķītēm, ļoti aizraujoši gāja ievirzē Ceļojums ēterisko eļļu pasaulē pie Ievas Mauriņas – ik pa brīdim kaut kas jauki smaržoja. Vilku mācībā Jura Tomašūna vadībā mazie vilcēni atkal nakšņoja mežā un agrā rītā atgriezās miegaini, bet sveiki un veseli. Dalībnieki pulcējās arī Ģimeņu seminārā pie Līgas Rupertes un Māras Tupeses, kas pirmoreiz klātienes saietā notika attālināti. Ar Agritas Krieviņas-Siliņas padomu tapa senie ādas apavi, bet Laura Cekula sētā – baltalus, un tur pat tika nogaršoti buļļa pauti. Visus nenosaukt, bet katrs dalībnieks noteikti kaut ko ieguva – iemācījās vai saprata. Vakarpusē notika sadziedāšanās pie Julgī un Lelū Staltēm, Baltajos prātos viktorīnas vadīja Biruta Elīza Kirmuška, bet brīnišķīgās pastaigās pa Zasas muižas parku veda Endija Urbāne. Ak, lai nu piepildās viss, ko iedomājāmies, pirmoreiz ejot pāri daudzajiem tiltiņiem – būs mums gan mīlestība, gan rotas un mašīnas.
Ekskursiju dienā – veseli pieci bagātīgi maršruti ar vakariņām galapunktā. Iespaidu bija daudz: kāds ar laivām pa Dienvidsusēju brauca, kāds 28 metrus augstajā tornī Taborkalna virsotnē uzkāpa, kāds mācījās ozolzīļu kafeju gatavot, kāds satika zāļu sievu, kāds – lamas, kāds iekāpa stilizētā gaisa balonā.
Brīvais mikrofons tik mazam saietam bija spožs: bija gan dziesmas, gan dejas, gan muzikāli priekšnesumi. Īpaši pārsteidza Baltā darba grupa, kas uz skatuves kāpa rāmi kā balti jēriņi, bet tad metās trakulīgā dejā Es nevaru būt balts, jo tas nav iespējams. Stilīgs priekšnesums izdevās arī Princesēm, kas dejoja kartona ģitāras pavadījumā, bet saieta stilizētais vīru koris diriģenta Jura Tomašūna vadībā veltīja dziesmu Ukrainai.
Saietā pulcējās vairāk nekā 200 dalībnieku – no Latvijas, Krievijas, ASV, Dānijas, Austrijas, Īrijas un Zviedrijas.
Saietā sākotnēji nebija iecerēts, bet notika Jāņa Cepļa rīkots zolītes turnīrs, kurā pirmo vietu ieguva gandrīz puse spēlētāju, tomēr labākie no labākajiem izrādījās Ričards Šmits, Katrīna Johansson un Jānis Rimicāns.
Balti balta izdevās Sēlijas baltā nakts, kurā kā ieejas biļete kalpoja baltas pēdiņas – gājām pa krāsas paklāju. Sēļu gaumē dziedāja Ivetas Tāles vadītā jaunākā sēļu tradicionālās dziedāšanas grupa Krāce, bet sēļu mēlē jestri runāja vietējā teicēja Maija Daina Paegle.
Daudzinājums notika Zasas parkā – izgājām uguns un ūdens vārtus un runājām par to, ko katram nozīmē baltais. Ēriks Zeps pateicās tumsai, jo tā viņam ļauj būt baltam, Lolitai Lūsei baltais saistās ar sirdsmieru par to, kas paliek aiz viņas, Līga Meņģelsone, uzvelkot baltu kreklu, sajūtas kopā ar saviem senčiem, bet Pēteris Reiters aicināja katram glabāt savus baltākos mirkļus. Ugunij ziedojot celaini, baltu sieru, melnu maizi un pļavas ziedu vākumiņu, saieta vadītājiem nodziedājām Daudz baltu dieniņu un, baltos dūmos muti nomazgājuši, paši jutāmies baltāki.
Diemžēl saietu ietekmēja arī kovida klātbūtne. Visi saieta dalībnieki divreiz veica kovida testus – saieta pirmajā dienā, kas bija svētdienā, un ceturtdienā. Slimība bija nejauka: saslimšanas dēļ nācās doties mājās vairākiem saieta dalībniekiem.
Zasas 3×3 saiets notika no 24. līdz 31. jūlijam Jēkabpils novada Zasā. Saietam noslēdzoties un dodoties mājās, katrs saņēmām ceļamaizi – gardas baltmaizes klaipu.
Saieta Darba grupā strādāja Cekuļu, Bogustovu un Sidoroviču ģimenes, Juris Tomašūns, Astra Audra Dāboliņa un Lauma Treimane, un saietu atbalstīja Jēkabpils novada dome, Latvijas Kultūras ministrija, SIA Kanclers, SIA Akanti un Pasaules brīvo latviešu apvienība.
Lolita Lūse, Zasas saieta avīzes Cukurgrauds redaktore