Ilze Kuzmina, žurnāliste, vairāku 3×3 saietu dalībniece
Kā latvju tautiskā seģene ar koši sarkanām un melnām bārkstīm ir grāmatas 3×3 Latvijā. 1990 – 2015 vāka noformējums. Arī saturs – krāšņs un grodi noausts.
Vairāk nekā 300 lappušu biezais, pamatīgais izdevums stāsta par 3×3 – pasaules mēroga kustības visu paaudžu latviešiem – saietiem Latvijā. 25 gados – 51 saiets. Katram saietam savs šķirklis. Tāpēc grāmata savā ziņā ir kā enciklopēdija par katru Tēvzemē rīkoto saietu: kuri ļaudis vadīja saietu, cik dalībnieku sapulcējās, kādas ievirzes bija un kas tās vadīja, kāda avīze katrā saietā tika drukāta un kurš tajās rakstīja. Katru šķirkli kuplina iespaidīgs vizuālais materiāls: fotogrāfijas no saieta norisēm, veikuma ievirzēs utt.
Latvijā saietus sāka rīkot, līdzko valsts stingri nostājās uz neatkarības atgūšanas ceļa. Man jo sevišķi interesanti grāmatā bija lasīt par pašu pirmo Latvijā rīkoto saietu, kura rīkošana noritēja vēl zem čekas visu redzošās acs, bet tautas kustība vairs nebija apturama. Aizraujošs ir viena no pirmā saieta rīkotājiem – Jāņa Gulbja – stāstījums par to, kā vispārēja pārtikas un rūpniecības preču deficīta apstākļos tomēr izdevās sagādāt saieta norisei nepieciešamo. Par savu skatu uz 3×3 aizsākumiem Latvijā grāmatā stāsta arī viens Trešās atmodas varoņiem – Dainis Ivāns. Patiesībā stāsti par 3×3 norisēm Latvijā satur arī vērtīgas ziņas par mūsu valsts attīstību 25 gados.
Tā ir vēsturiska liecība arī par Latvijas valstij nozīmīgām personām, kas devušas savu artavu arī 3×3. Kā pirmā te minama eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, kas 3×3 saietos – gan Latvijā, gan trimdā – bijusi ieviržu vadītāja. Piemēram, grāmatā var uzzināt, ka pirmoreiz Latvijā nākamā valsts vadītāja ievirzi vadīja 1991. gadā Kaucmindes saietā kopā ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu, stāstot par garīgo spēku. Bet ne jau tikai politikas zvaigznes vien apmirdzējušas 3×3! Teātra ievirzi ir vadījusi pazīstamā režisore Māra Ķimele, dančos teju vienmēr skan mūziķes Ilgas Reiznieces vijole!
Kādas vēl personas un kā bijušas saistītas ar “3×3” Latvijas saietiem, to ērti var uzzināt, izmantojot personu rādītāju grāmatas beigās.
Grāmata būs interesanta lasāmviela un pētāmviela tiem, kas bijuši saietos un grib atsvaidzināt atmiņas par piedzīvoto, kā arī uzzināt, kas notika tajos, kur pašiem nelaimējās nokļūt. Tā varētu būt ļoti noderīga arī tiem, kas vēl tikai grib iepazīt 3×3 –izdevums var kalpot kā rokasgrāmata tautiešiem, kas dzirdējuši par saietiem, gribētu tajos nokļūt, tomēr negrib ierasties kā nezinīši. Grāmatas ievaddaļa atklāj, kāda tad ir 3×3 misija mūsdienās, par to raksta 3×3 Latvijas padomes priekšsēde Inese Krūmiņa. Grāmatas ievadā ir 3×3 dalībnieku vēstījums, sagaidot Latvijas valsts simtgadi. Tas liek secināt, ka izdevums ir arī kā dāvana Latvijai simtgadē.
Izdevumā var vairāk uzzināt arī par biedrību Trīs reiz trīs, no kuras izaug saieti. Var izlasīt par svarīgākajiem ļaudīm un ģimenēm šajā kustībā. Piemēram, par Līgu un Arnoldu Rupertiem, kas organizēja un vadīja pirmo 3×3 nometni ASV Garezerā. (Izdevums ir veltīts A. Ruperta piemiņai).
Savukārt Latvijas 3×3 simbols ir Krūmiņu saime, par kuras gaitām saietos arī lasāms plašs apraksts. Tieši šajā stāstā var vairāk uzzināt, ko Inese Krūmiņa saka par vienu no būtiskākajiem saietu notikumiem – daudzinājumu. Jau tālāk grāmatā var izlasīt arī to, ko tad 3×3 leksikā nozīmē daudzinājums un citi saietā visbiežāk lietojamie jēdzieni – vakara dziesma, nīkšana u.c. Turpat uzzināmi biežāk dziedamo dziesmu vārdi, apskatāma saietos ierastā dienas kārtībā.
Daudzveidīga, plaša, vērtīga informācija – tāds ir šī sējuma saturs. Nevarēja nemaz būt citādi, redaktores un sastādītājas – Daiga Bitiniece un Rasma Zvejniece – pašas jau sen ir dziļi iekšā 3×3. Daiga ar ģimeni organizējusi jau piecuus saietus, daudz strādājusi arī to avīzes redakcijās. Bet Rasmas Zvejnieces veikums ir grāmata par 3×3 ārpus Latvijas. Grāmatas maketētāja un māksliniece bija Gundega Kalendra.
Grāmatas atvēršanas svētkos 3×3 saietā Pelčos 2016. gada 27. jūlijā kultūras ministre Dace Melbārde teica, ka izdevums atspoguļo fantastisku brīvprātīgo darbu, stipras ģimenes un savā ziņā – ideālo Latviju. Tam var tikai piekrist. Paši saieti jau ir kā ideālā Latvija – ar stiprām ģimenēm, darbīgiem ļaudīm, gaišiem smaidiem, plašām domām, skaistām un spēcīgām dziesmām. Tās sajūtas, ko dalībnieki guvuši saietos, staro arī no grāmatas. To pārlapojot, redzot smaidošās saietu dalībnieku sejas, lasot vārdus, ko par latvietību un kopā būšanu teikuši 3×3 saimei nozīmīgākie ļaudis, stiprinās cerība, ka tautas spēks ir gana liels, lai ar pārliecību varētu vēlēt saules mūžu Latvijai.
Grāmata tika izdota ar PBLA Kultūras fonda, Latviešu fonda, Daugavas Vanagu Vācijā atbalstu un par daudzu jo daudzu 3×3 dalībnieku un Arnolda Ruperta izvadīšanā saziedotajiem līdzekļiem. To var iegādāties Rīgā, Okupācijas muzejā, un lasīt elektroniski www.3×3.lv.
Foto no Pelču 3×3 saieta arhīva.
1. Grāmata 3×3 Latvijā. 1990-2015 tika svinīgi atvērta 2016. gada jūlijā Kuldīgas novada Pelču 3×3 saieta laikā.
2. Grāmatas atvēršanā piedalījās daudzi līdzšinējie 3×3 saietu (nometņu) vadītāji.
3. 3×3 saimi Pelčos, grāmatu atverot, sveica eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
4. Viena no grāmatas autorēm Daiga Bitiniece pie Pelču pils ar tikko nodrukātu grāmatu.