Nometne Feniksa zīmē
No 8. līdz 15.jūlijam 293 latvieši pulcējās gleznainā, daudzu ezeru ieskautā pilsētiņā Dagdā, kas atrodas Krāslavas rajonā 300 km no Rīgas.
Kopīgs darbs
Dagdas arodvidusskolas saime savas direktores Ināras Zavadskas vadībā bija krietni pūlējusies, lai sadarbībā ar nometnes vadītājiem Aloidu un Viktoru Jurčenko atbraucēji te rastu mājīgu patvērumu nedēļas garumā. Un lai arī Jurčenko ģimenei šī bija jau otrā nometne (pirmā 1998.gadā Rēzeknes rajona Adamovā), viņi tāpat bija satraukušies, vai viss būs gana labi, lieli palīgi šoreiz bija viņu bērni. Anita mammai bija līdzās ik brīdi, Jānis mācīja nometniekus apieties ar zirgiem, bet Mārtiņš bija palīgs visos darbos.
Raiba bija Dagdā pavadītā nedēļa, jo katram te bija ko darīt 33 galvas un roku ievirzēs, turklāt daudzi atrada sev jaunus draugus, fokloras dančus lecot vai kopīgi nīkstot un dziedot. Savukārt ekskursija ļāva iepazīt interesantākās novada vietas—Velnezeru, kam nav dibena, Aglonas baziliku, Adamovas ainavu taku, Andrupenes etnogrāfisko lauku sētu utt.
Aizrautība ievirzēs
Īpaši nometnieki priecājās un novērtēja, ka viņu vidū visu nedēļu strādāja tādi savas jomas profesionāļi un talanti kā vijolniece Rasma Lielmane, mācītāja Daira Cilne, politologs Jānis Peniķis, psiholoģe Līga Ruperte un Solveiga Miezīte, Latgales keramiķis Ēvalds Vasiļevskis u.c.
Dagdas 3x3 nometne bija pirmā, kurā darbojās bēbīšu skoliņa, kurā Dina Ceple un Ilga Reizniece mācīja māmiņām, kā pareizi aijāt, masēt, guldināt zīdainīti, kādas dziesmas dziedāt. „Lai mūsu senču gudrības neiet zudumā,” sacīja Ilga Reizniece.
Vēl mazie veidoja savu albumu mākslinieces Ivetas Vecenānes vadībā—kāds to veltīja savai māmiņai, kāds savam kaķītim, kāds devās sapņu lidojumā. Radošai fantāzijai bija vieta arī kustību teātrī, skaņu režijas ievirzē, keramikā utt.
Protams, darbojās nometnes televīzija, iznāca nometnes avīze Feniksa Acs. Kāpēc Feniksa? Kad 1922.gadā Dagdai piešķirtas pilsētas tiesības, tās ģerbonī attēlots no sarkanām liesmām atdzimstošs putns Fenikss, kas simbolizē mūžīgo atjaunotni. Un arī tagad, kad, domājot par novada nākotni, pilsēta ar apkārtējiem 10 pagastiem sākusi tā attīstības plānošanu, nodibināts sadarbības centrs Dagdas Fenikss.
Neaizmirstams ir daudzinājums dailei un diženumam Dagdas pilskalnā, kā arī nometnes noslēguma sarīkojums, kura laikā visi pulcējās kalnā, lai noskatītos uz ezeru, kurā peldēja aizdedzinātas svecītes uz kokā veidotas nometnes zīmes.
Mazāk rīdzinieku, vairāk laucinieku
Nometnē bija ieradušies 46 tautieši no ārzemēm. Visvairāk—no Kanādas (16), no Krievijas (14), no ASV (7), no Vācijas un Austrālijas pa četriem, viens no Zviedrijas. Viskuplāk no Latvijas novadiem pārstāvēta Latgale—94, mazāk kā citus gadus bija rīdzinieki (44), vairāk dalībnieku bija no dažādiem Latvijas rajoniem.
Nometne nebūtu izdevusies tik vispusīga un interesanta, ja ne daudzie atbalstītāji. Īpaši svarīgs ir ārzemju latviešu atbalsts, jo Latgalē, kur valda liels bezdarbs, reti kurš uzņēmējs var atļauties ziedot nometnei, sacīja nometnes vadītāja Aloida Jurčenko.
Neiztiktu bez atbalsta
Arī vairākas ģimenes nometnē varēja piedalīties, tikai pateicoties atbalstītājiem. To vidū šogad PBLA izglītības padome, Kanādas Daugavas vanagi, ALTS valde, fokloras kopa Mēs paši no Kanādas, Maksims Strunskis, Jūlija Baumane, Rita Peters, Uldis Siliņš, Aija Pakule, Jānis Makņa, kā arī Dagdas dome, pagasta padome, arodvidusskola, Krāslavas rajona padome.
Nometnes noslēgumā, kad bija mitējies lietus un visus karsēja saule, kad sākās apdziedāšanās starp vietējām un nometnes fokloristēm, kad dažs labs nobirdināja pa atvadu asarai, Jurčenko ģimene varēja būt gandarīta—nometne izdevusies lieliska!
Daiga Bitiniece