1993.g. no 12. līdz 19. jūlijam
Nometnes vadība:
Vadītāja: Inta Baltgalve
Vadītājas vietnieki: Astrīda Štāla, Silva Golda, Skaidrīte Grigorjeva, Antons Kalniņš
Koordinatori ārzemēs: Līga un Arnolds Ruperti
Nometnes vieta: Pāvilosta. Pāvilosta atrodas kādus 60 km no Liepājas pie Sakas upes grīvas. Agrāk pilsētiņa saukta par Sakasgrīvu un Āķagalu. Tas bijis zvejnieku un jūrasbraucēju ciematiņš. 1890. gadā tur ierīkota osta būvmateriālu, lauksaimniecības ražojumu un citu vietējo kravu pārvadāšanai uz Liepāju. Tagad ostu izmanto tikai zvejas kuģi.
Līga Ruperte uzrunā 3x3 dalībniekiem, atklājot nometni Pāvilostā, teica: „No visiem šeit mēs kaut ko gaidām. Mums visiem kaut kas šeit ir jādod ... Kopš 1981. gada ir notikušas 68 nometnes ar 8400 dalībniekiem. Un visi dalībnieki ir nākuši, lai būtu kopā. Lai būtu kopā kā latvieši, lai izjustu šo brīnišķīgo kopības sajūtu”.
„Āķagals” – nometnes avīzē rakstīts:
Nometnē iznāk sava avīze. Dzeltenā prese „Āķagals”, dzeltenie te vispār vairumā. Bet pienāk arī žurnāli – katru dienu jauns. Saucas „Skola un Ģimene” un „Kāpēcītis". Nevar tikai atrast, kur tos drukā. Gribētu arī viņiem ienest kādu rakstiņu.
...
Nometnē ieradās 212 dalībnieki jeb 47 ģimenes. Šoreiz ir daudz bērnu un jauniešu. 16 dalībniekiem ir no 3-6 gadi, 34 – no 7-13 gadiem. Visjaunākais dalībnieks ir Muktupāvelu ģimenē muktumeitēns Rasa Audanga Muktupāvela. Viņai esot 4 mēneši. Vecākais dalībnieks ir Viktors Otlāns no ASV – 79 gadi. No Austrālijas, Amerikas un Kanādas atbraukuši 40 trīsreizotāji, pārējie ieradušies no visiem Latvijas novadiem. Latgali gan pārstāv tikai 1 dalībnieks. Mūsu vidū ir ģimenes no Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Pāvilostas Kurzemē, no Valmieras, Rūjienas, Saulkrastiem, Taurupes Vidzemē, no Dobeles, Bauskas Zemgalē. Vairāk nekā 30 dalībnieki – no mūsu galvaspilsētas.
Ievirzes un nodarbības
Folklora (Māra Mellēna), Mūzika – mūzikas nozīme tautas dzīvē un attīstība (Daira Cilne, Vilnis Kronbergs), Politika – Latvijas nākotnes prognozes (Egils Jucēvičs, Leonards Latkovskis; lektori: Odisejs Kostanda, Eduards Voitkuns), Ģimeņu seminārs (Līga Ruperte, Māra Tupese, Solveiga Miezīte, Lilita Caune), Reliģija – dzīve ticībā (Ivars un Anita Gaides, Viesturs Pirro), Ekoloģija (Aina Vāvere, Valentīna Masko).
Citas aktivitātes: dziedāšana, dejošana, sportošana, kopreferāti, Austras vakars, garīgās mūzikas koncerts, ekskursijas un „daudz kas pie jūras”.
Šis un tas
Šarāde
Es esmu stāstāma vai lasāma.
Kad pirmo burtu atņemsiet,
Tad muti variet sadurstīt.
Kad tālāk burtu atņemsiet,
Tad kādu skaņu dzirdēsiet.
Vel vienu burtu atņemot,
Sev ūdeni variet sagādāt.
(Risinājums: Pasaka, asaka, saka, aka)
Laikrakstu vēstis:
„Kursas laiks”
„Latvija, Tevī jūtos kā mājas”... Jā, latviskuma nekad nevar būt par daudz un cieņas arīdzan, teica Daira Cilne, „jo vairāk mēs iesaistīsim šajās nometnēs, jo vienotāki un latviskāki būsim”. Un gaišums staroja viņas acīs, kad tā mācīja garīgās dziesmas. .. Pāvilostā, protams, netrūka jautrības, ekskursiju, balles, bet, galvenais tomēr bija darbs dažādās ievirzēs, lekcijās. Katrs varēja izvēlēties, ko viņš grib dzirdēt, iemācīties, saprast. .. Un te būtu vietā vēlreiz pieminēt virsrakstā liktās dzejas rindas, ko savā dzejolī „Latvija” ietvērusi Velta Ozola – dzimusi un augusi Toronto, Kanādā, divdesmitgadīgā latviete.
Latvija,
Tevī jūtos kā mājās –
Kā mājās atgriezusies.
Ko tas mūžam nozīmēs?
Ko nozīmēs man?
Pāvilostā ir klusi un mierīgi. Tikai gaiša, latviska aura pār mums. Nometne 3x3.