3x3 nometne norisinājās no 1995. g. 23. līdz 30. jūlijam.
Nometnes moto: „Jūra”
Nometni vadīja Inese un Jānis Atis Krūmiņi.
3x3 nometnes darba un prieka nedēļa sākās ar talku pludmalē. Nometnieki savāca gružus un atkritumus, lai pašiem pēc tam būtu jauka sajūta, dodoties uz pludmali.
Māra Grīnberga un Gunita Ozoliņa avīzē „Diena” raksta:
„Salacgrīvas nometne, Latvijā jau desmitā pēc kārtas, bijusi viena no lielākajām dalībnieku skaita ziņā – latvieši no visiem Latvijas novadiem, vairāk nekā 30 no rietumiem – Kanādas, ASV, Vācijas, Austrālijas, 14 – no Krievijas, bet pavisam 252 cilvēki vecumā no 7 mēnešiem 79 gadiem. Nometnes vadītāji Inese un Jānis Atis Krūmiņi atceras, ka ārpus 3x3 apļa palikuši vēl vismaz 290 gribētāji, bet vēstuļu daudzums bijis rēķināms drīzāk kilogramos, nevis gabalos.
3x3 nometne kļuvusi par vērtību, kurai reklāma nav vajadzīga. Visticamāk to nosaka pašas nometnes idejas pamatā liktie pamatprincipi – par savu piederību stāstīt ar darbošanos, par latvietību – saistot paaudžu pieredzi. Tikai katras nometnes vadītājiem un 3x3 mammai – PBLA Izglītības padomes priekšsēdētājai Līgai Rupertei zināms, cik garš ceļš ejams, lai veidotos šis tik dažādo personību kopums, vienots savā latvietības apziņā.
Pēc Otavas luterāņu draudzes mācītāja Māra Ķirsona ierosmes nometnē notika Austrumu un Rietumu trimdinieku saiets, kurā bija liegta Latvijā dzīvojošo klātbūtne.
Daudzinājums: „3x3 ir dzīvošana aplī,” saka Ilga Reizniece. Aplī Salacgrīvā kopā nākušos latviešus iedziedāja folkloras kopa „Vilki.” Kā zelta josta apvijusi mītisko dainu ozolu un latviešu sievietes augumu, sargājot no ļaunās dienas, tā 3x3 izvijās trīskāršā aplī ap jūrmalas kāpās aizkurto ugunskuru. Jūras daudzinājuma vakarā, kurp visus aicināja Helmī Stalte. Jūras svētības vārdi tur izskanēja gan latviešu, gan līvu valodā, atgādinot, ka gan Austrumu, gan Rietumu latviešiem ir tikai viens mājup atgriešanās krasts.
Jūras māte pieņēma tai nesto ziedu – puķu pušķus, vainadziņus un dziesmas par zīmi, ka šeit, krastā, esam savējie. Bet, kad Saules ripa saskārās ar apvāršņa līniju, dažam izdevās ieraudzīt virs jūras zelta laivu zaļi zaigojam, atstājot pa staram katra zieda nesēja acīs un dvēselē.”
Nometnē bija šādas ievirzes – ģimeņu seminārs, folklora, literatūra, zvejniecība un jūrniecība, kokļu darināšana, līvu kultūrvēsture, ētika, zvejnieku virtuve, mīkstās rotaļlietas, koklēšana, rotu kalšana, tautas tērps, klūdziņu pinumi, keramika, tāss apstrāde, izbraucieni jūrā, praktiskā ekoloģija, puzuru darināšana, braucieni uz Ainažu jūrskolas muzeju, senie balsi, vīru spēles, LVVM Etnogrāfijas nodaļas tautu tērpu izstāde un jauniešu pārrunas.
Nodarbības bērniem: pusreizpuse, keramika, rotu kalšana, kokapstrāde, animācija (pirmo reizi 3x3 vēsturē), ganiņa gaitas, rokdarbi, folklora, sporta spēles un teātris.
Notika iepazīšanās vakars, Svecīšu dievkalpojums, mazie Zvejnieku svētki, daudzinājums, Salacgrīvas pašdarbības kolektīvu vakars, Vilku vakars un Noslēguma vakars.
Nometnē arī piedalījās Vidzemes dzejnieks Roberts Spuriņš, saukts par Bubi.
„Agrāk labi ķērās zuši,
Nu stāv āķi nokaltuši.
Vecaistēvs uz bildēm rāda,
Kāda bija zušu āda.
Kurš pa blatu dabū nēģus,
Logiem priekšā aizvelk slēģus,
Kamēr apēsti nav visi,
Neizlaiž no rokām bisi.
Tagad, draudziņ, Tev bez cīņas
Neredzēt ne lašu zvīņas,
Ar šīm zivīm laikam cauri -
Izmirst tā kā dinozauri.
Tantiņa tā jautā bikli:
Kur tad paliek lašu ikri?
Varbūt aizbraukt man pēc tiem
Atļaus reiz uz Mērniekiem?
Zvejnieki, kaut dažus dučus
Vienreiz gadā dodiet lučus!
Agrāk baroja tos lapsām
Tagad atceroties raudam.
Ceplītis pie mājām, lūk,
Galīgi jau kopā brūk.
Tikt pie reņģēm jau ir grūti,
Kaut vai delegātus sūti.
Agrāk mucā likti droši
Garšoja it visiem forši,
Tagad trūkst pat rupjās sāls
Un par mucu sapnis tāls.”
