Nometne notika 1992. gada 2. – 9. augustam.
Nometnes vadītājs Jānis Žugovs.
Nometnes moto: „Kāzas”.
Nometnē bija īsts jaunais pāris – Gunta Pilskalne un Dainis Soms, ko sestdien visi baznīcā salaulāja
Kāzu vedējtēvs bija dzejnieks Antons Kūkojs. Kad viņš apsolījis uzņemties organizēšanu, padomā bijis kāds cits jaunais pāris, bet ar to izjucis. Norunājuši ar Žugovu Jāni, ka nav ko mocīties. Jātaisa teātris. Antons jau sarunājis vedējmāti, tad saticis kādu vīru, kas labi iederējis kāzu uzvedumā tēva lomai. Gandrīz vai piekritis. Antons ieprasījies:
-„Varbūt jums ir dēls?”
„Jā ir,” atbild vīrs.
„Neprecējies?”
„Neprecējies.”
„Vai viņam ir līgava?”
„Ir līgava.”
„Kad kāzas?”
„Nākamgad.”
„Vai viņi negribētu ģenerālmēģinājumu?”
„Ejiet runājiet.”
Aprunājies ar dēlu. Piekrita. Bet tad gadījies tā, ka vectēvs gulējis slimnīcā un lūdzis mazdēlu, lai vismaz šoruden salaulājas un kāzas, lai rīko martā. Pēc trim dienām pie Antona atbrauc vecāki un saka: ”Nu, lai iet pa riktīgam.” Līgavai 20 viesi, līgavainim – 20, vedējtēvam 250. Antons ir bijis vedējtēva lomā gan uz skatuves, gan filmā, gan 23 reizes dzīvē. Antons domā, ka viņam ir laba acs un ka ar Daini Somu un Guntu Pilskalni tā nav kļūdījusies. Viņi paliks kopā.
„Es gribēju, lai tas būtu uzvedums un reizē kaut kas īsts.” – Saka Antons, - „kaut arī šajā uzvedumā būs daži teatrāli momenti (atkārtota saderināšanās). Kāzas arī ir teātris, un to spēlē kāzu viesi.”
Antons ir nodomājis iziet cauri visiem pirmskāzu procesiem – pūra darināšana, alus darīšana utt.
Višķu nometnē piedalījās ap 270 dalībnieki gan no visiem Latvijas novadiem, gan no ASV, Kanādas, Austrālijas un Eiropas valstīm.
Trīsreiz trīs nodarbības.
Rīta cēliena ievirzes A: Politika un ekonomika, literatūra, folklora, latviskuma saglabāšana ģimenē.
Pēcpusdienas cēliena ievirzes B: Latgales keramika, kokgriešana, latgaliskā pūra darināšana, ekoloģija, latviskā virtuve.
Ievirzes C: Teātris, tautas dejas, dziedāšana, alus darīšana, sports.
½ x ½ nodarbības visiem bērniem un pusaudžiem.
Pasākumi nometnē: Kāzu uzvedums, krucifiksa uzstādīšana, Latgales daiļamatnieku izstāde – tirdziņš, talkas.
Dalībnieki brauca ekskursijā uz Raiņa un Latgales keramikas muzeju Jasmuižā un Aglonas baziliku.
Uz laikraksta „Latgales laiks” jautājumu atbild Jānis Žugovs.
Kas paliks, kad nometne būs beigusies?
- Paliks videomateriāli, ko izmantos 3x3 nometņu reklāmai, paliks kokā grieztais krucifikss, ko uzstādīs Višķu baznīcas pagalmā, paliks gūtā pieredze. Taču pats galvenais – cilvēki būs guvuši lielu emocionālo lādiņu, sadraudzējušies savā starpā. Nometnes avīzes pēdējā numurā publicēsim visu dalībnieku adreses un esmu pārliecināts, ka sakari starp viņiem nepārtrūks.
Mana vēlēšanās būtu visu Latviju pārvērst par vienu lielu 3x3 nometni! 3x3 – tā ir latviešu draudzība, kas mums Latvijā ļoti nepieciešama.