No 22. jūlija līdz 29. jūlijam aizvadīts skaists, bagātīgs un krāšņs Ilvas Miezes un Edmunda Barkāna ģimenes un jelgavnieku darba grupas vadītais 3x3 saiets Zaļeniekos – pašā Zemgales sirdī netālu no Jelgavas. Zemgales līdzenumu rāmums un labības vārpu spēks mijies dienu no dienas, ko kopā dažnedažādās aktivitātēs aizvadīja teju 481 ļaužu, piedaloties 54 ievirzēs un kopīgos pasākumos. Aptuveni puse no visiem dalībniekiem bija bērni, aptuveni 100 saieta dalībnieku bija pirmo reizi 3x3, 62 – to, kuri saieta norises apmeklēja kā vietējie, 53 - latvieši, kas dzīvo ASV, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Austrijā, Luksemburgā, Kanādā un Krievijā. Tas ir gluži neticami – tik liels skaits ļaužu – ar savām vajadzībām, vēlmēm, iegribām un garastāvokli, kas ne mirkli netraucēja cits citam sadzīvot saskaņā ar Dievu. Dabu. Darbu. Lielais dalībnieku skaits ne mirkli nemazināja personisko, iejūtīgo un ieinteresēto attieksmi, ko saieta darba grupa bija uzbūrusi nedēļas garumā.
Foto autors: Baiba Krūmiņa
No latviešu dižās rakstnieces Annas Brigaderes triloģijas patapinātais saieta sauklis – Dievs. Daba. Darbs –, šķiet, noturēja un nosargāja gan praktiski ērtu, gan emocionāli noturīgu līdzsvaru saietnieku vidū visa saieta laikā. Vispirms tas bija dabas tuvums – vieta, kur visi sapulcējās Zaļeniekos. Kaut arī notikumi risinājās pie un ap Zaļo muižu, muižas simtgadīgo ozolu un skaisto dīķu ieskautais parks ļāva bērniem un jauniešiem attīstīt savas maņas un intereses ievirzēs, kas saistītas ar kokiem, ūdeni, būšanu dabā. To vēl vairāk varēja izjust visi, kas devās ekskursijās – pa apkārtējām muižām, dabas takām, arī apciemojot vietējos saimniekus. Un te nu nonākam pie darba. Bez darba nebūtu ne ikdienas mācīšanās – dziesmās un kustībās, ne praktiskajos rokdarbos. Darbs ir arī prāta darbināšana tādās ievirzēs, kas liek padomāt un aizdomāties, un tādu šajā mierpilnajā nedēļā netrūka. Dieva klātbūtne ir tā, kas liek apklust, pierimt, samazināt un noklusināt skaļo troksni. Pateicoties šai klātbūtnei, bija vieglāk laipni uzsmaidīt un sniegt palīdzīgu roku otram tad, kad tā visvairāk vajadzīga. Ikviens varēja sajust to garu un enerģiju, kas atvieglo sūrumu un sāpes, ko reizēm rada gan dabas vētras, gan smags darbs. Zaļenieku 3x3 bija jūtama gan šī ļaušanās, gan pacietība.
Foto autors: Līga Andersone
Mēs kopā ēdām – visi trīsreiz dienā vienojāmies kopīgā galda dziesmā un gandrīz katru dienu arī jubilārus sveicām, dziedot kopkorī. Tas nemaz nav tik ierasti 3x3 saietos – Zaļeniekos visi ēda kopā! Kaut danči sita augstu vilni un pat iebojāja danču grīdu, tas netraucēja to žigli savest kārtībā un danču vakari bija notikumu nagla ikvienam dancot gribētājam. Arī dziesmas nīkšanā pie kafejnīcas galdiem un sirsnīgās sadziedāšanās vakaros pie ugunskura, kas šogad bija jaunums 3x3! Jauna pieredze trīsreiztrīsniekiem bija arī pievakares ekskursijas, kurās iepazīt kājāmgājēja statusā tuvāko apkārtni gida pavadībā – Zaļo muižu, baznīcu un kokaudzētavu.
Katrs dalībnieks Zaļeniekos atbrauca ar savu vārpu vai graudu sauju, ko sabērt kopā ar citām – savīties, saplūst un savienoties uz nedēļu, lai mājās atgrieztos ar kopīgos darbos, dančos, dziesmās, sarunās un saskares punktos saceptu gara maizi, ko pārvest mājās.
Attēls no A. Brigaderes “Dievs, Daba, Darbs”, foto autors: Ivonna Pīrāgs
Kā jau maizītes cepšanā pienākas – ir vajadzīga arī silta uguntiņa. Šo uguntiņu 3x3 dalībnieki sakūra daudzinājuma laikā. Ne tikai fiziskā izpratnē, bet arī garīgi. Senpils balkonā plīvojošo valsts karogu pakājē visi pulcējās krāšņi tērpti tautastērpos un goda drānās, lai godināto lielo uguni, dotu tai savus dziesmotos spēka vārdus, uzticētu klusībā savus sapņus un vēlmes, kā arī smeltu gaismas neizsīkstošo enerģiju. Kad uguns pieņēma tai dāvināto austo jostu un lielo puzuru, uztvērām to kā zīmi, ka katra nodoms ir uzklausīts un mājās visi dosies mazliet tīrāki, gaišāki, garā bagātināti un uzlādēti darīt labus darbus un vēl stiprāk mīlēt savu Latviju. Saieta avīzi un vairāk fotogrāfiju var skatīt www.3x3.lv un Facebook lapā 3x3Zaļeniekos. Pateicamies atbalstītājiem - Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, Jelgavas novadam, Valsts kultūrkapitāla fondam un Latvijas valsts mežiem.
Foto autors: Varis Sants