Smiltenē 2001 Brīvā Latvijā

Tā tikai Smiltenē

Divdesmit otrā Trīsreiztrīs (3x3) nometne Latvijā

Līga Ruperte savas 272 dalībniekus lielās saimes vidū Kalnamuižas lauksaimniecības tehnikuma (slavena skola, kuras sākumi meklējami baronu laikos) sarīkojumu zālē atceras 3x3 kustības iesākumus. Toreiz viņa bijusi ALA Kultūras biroja vadītāja un sākusi domāt, kā paplašināt sekmīgo 2x2 fenomenu. Radies plāns, kas iesaista visu ģimeni (trīs paaudzes!), radot iespēju pavadīt nedēļu latviskā gaisotnē, savstarpēji bagātināties un iedraudzēties. „Sauksimies par tu!” šāds atgādinājums bieži skan pirmajā dienā, līdz visi tiešām jūtas kā viena ģimene, smaida un sacenšas atjautībās. Tas noticis 1981.gadā, un kopš pirmās 3x3 nometnes Gaŗezerā tagad jau aizvadītas 123 nometnes ar 16.698 dalībniekiem. Katru gadu notiek septiņas 3x3 nometnes—viena Austrālijā un pa divām ASV, Anglijā un Latvijā.

Latvijā 3x3 nometnes sākās 1990.gadā Madlienā un darbojas pēc tiem pašiem principiem. Šķiet, īpaša „latviskās gaisotnes” uzsvēršana vairs nebūtu vajadzīga, bet Līga Kozlovska, kas kopā ar vīru Māri vada nometni Smiltenē no 1. līdz 8.jūlijam, uzsver: „Latviskuma nekad nevar būt par daudz!” Ikdienā viņa ir ģimenes ārste Balvos, atbildīga par 2900 pacientiem. 3x3 kustība abi ar vīru iesaistījušies jau Atmodas gados un kopš tiem laikiem ir zvērināti entuziasti, laika gaitā iegūstot daudz draugu. Tiešām, 3x3 nometnes Latvijā izceļas ar īpašu, vārdos neaprakstāmu auru, kas nemanāmi veicina interesi par latvisko dzīves ziņu, vēsturi, mākslu un tradīcijām, kurām pēc Latvijas neatkarības atgūšanas jāveltī liela vērība.

To atspoguļo arī 3x3 programma Smiltenē, kur nometnes dalībniekus ik rītu kopreferātā iepazīstina ar kādu svarīgu tematu. Latvijas Institūta vadītājs Ojārs Kalniņš stāstīja par savu darbu ar ārzemju žurnālistiem, kuri pēc pareizas informācijas saņemšanas sacerējuši it labvēlīgus rakstus par Latviju. Edvīns Inkēns izgaismoja daudzus jautājumus par Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā. Žēl, ka līdzīga informācija pietiekami bieži neparādās Latvijas presē, jo tā ļautu Latvijas iedzīvotājiem pareizāk spriest par šo procesu. Latvijas Radio un TV padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis atklāja, cik grūti valdībai (kuras locekļus zemapziņā vēl sasaista padomju laikā iegūti aizspriedumi) atdot grožus neatkarīgai presei. Lauma Vlasova visus saraudināja, stāstot par neatkarīgās Latvijas valsts attieksmi pret Krievijā dzīvojošiem latviešiem. Neatkarīgās organizācijas „Delna” vadītāja Inese Voika sniedza vērtīgus padomus, kā individuāli un grupās sākt korupcijas apkarošanu Latvijā. Dainis Īvans runāja par Latvijas neatkarības 10 gadiem.

Pēc kopreferātiem nometnes dalībnieki sadalās interešu grupās, kuras aptver gan politiku, literatūru, reliģiju un ģimeņu semināru, gan zīda apgleznošanu, floristiku un pašaizsardzības mācību; ir arī ierastākas—latviskā virtuve, dejas māksla, ādas apstrāde un ciltskoka izzināšana.

Pēcpusdienā turpinās ievirzes folklorā, rotu un metāla kalšanā, ekoloģijā, vēsturē, rokdarbos un leļļu darināšanā. Bērnu un jauniešu nodarbībās līdz ar keramiku, teātra mākslu un koka rotaļlietu darināšanu iekļauta arī zvaigžņu mācība, rotkalšana, vilku mācība un animācija. Arī šo ieviržu vadītāji ir Latvijā pazīstami cilvēki. Bērnus un jauniešus sevišķi interesē pirmsvakariņu aktivitātes—zirgu mācība, suņu mācība, šķēršļu pārvarēšana, orientēšanās un tikšanās ar interesantiem cilvēkiem. Šai laikā notiek arī latviešu nopietnās mūzikas stunda un pārrunas par latviešu tautas tērpiem.

Pēc vakariņām turpinās kultūras programma, bieži ārpus nometnes—kultūras namā, baznīcā, parkā vai Līgo kalnā, un tajā piedalās vietējie spēki—teātris, kori, dažādi slavenības. Te arī vistiešāk izpaužas katras nometnes īpatnība (Latvijā tās notiek ik reizi citā vietā). Smiltenes daudzināšanā (2.jūlijā) savu pilsētu skaisti parādīja bērnu ansamblis „Sīmanīši”, tautas deju grupa „Ieviņa” un vietējie dzejnieki. Šā atreferējuma virsrakstā likta Smiltenes dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas dzejoļa rinda. Smiltenes teātris bērnus iepriecināja ar ludziņu, kurai sekoja aktieru vadīti bērnu svētki ar bumbu spēlēm un godalgām. Garīgās mūzikas koncerts bija paredzēts baznīcā, taču tās priekšā negaidot bija ierīkojies ceļojošais cirks, tāpēc jauko Smiltenes ģimnāzijas jauniešu kora „Lido” koncertu (dir. Valda Sedola) vajadzēja noklausīties nepiemērotā skolas zālē. „Ziloņi uzvarēja”—tā šo pārpratumu komentēja nometnes avīzes Kalna saime redaktors. Ļoti iespaidīgs bija folkloras kopas „Vilki” senā kalna daudzinājums Līgo kalnā, kurp nometnes dalībnieki devās garā gājienā pa kalnaino līkloču ceļu. Smiltenes ģerbonī ir tikai trīs pakalni, bet īstenībā visa ziedos un zaļumos grimstošā pilsētiņa (6000 iedzīvotāji, no tiem tikai kādi 100 cittautieši) uzcelta uz ielejām un pakalniem, no kuriem atklājas piemīlīgā Ziemeļvidzemes ainava.

Vēl nometniekus iepriecināja folkloras kopas „Nāburgi” un „Sudmaliņas” ar novada folkloras tradīcijām, bet noslēguma vakarā izrādīja „Baronu Bunduli” (lokāla slavenība, jo netālu dzimušais Zeiboltu Jēkabs to veidojis ar vietējā barona vaibstiem).

Visas nedēļas garumā pašas nometnes tradīcijas—rīta un vakara dziesmas, svecīšu svētbrīdis, jubilāru godināšana, izstādes, pārrunas un... nīkšana! Ikviens īstenā 3x3 gara nometnieks atzīst, ka „nīkšanai” (dziedāšana, danči un pārrunas, kas ieilgst dziļi naktī) ir liela nozīme vēlamās gaisotnes uzturēšanai.

Gaisotnes uzturēšanai ir īpašs jautājums, jo tā ir pārnesta uz Latviju, kaut Smiltenē no 272 nometnes dalībniekiem vairākums bija no Latvijas, tikai 14 dalībnieki no ASV, 9—no Krievijas, 5—no Austrālijas, 4—no Zviedrijas, 3—no Kanādas un 3—no Vācijas. Dalībniekiem no Krievijas uz nometni palīdz nokļūt PBLA. Dalībnieki no Latvijas maksā paši par savu uzturu un izvietošanu, tomēr ļoti noder arī ziedojumi daudzbērnu ģimenēm un trūcīgajiem. Līga Ruperte ar pateicību piemin ziedotājus: PBLA, Maksimu Strunski noVācijas, folkloras kopu „Mēs paši” un Jūliju Baumani no Kanādas—vispārējām vajadzībām, bet stipendijas trūcīgiem bērniem ziedojuši—ALTS Bostonā, Vilnis un Lidija Bērziņi Bostonā, Velta Liepiņa Čikāgā un DV apvienība Bostonā. „Visi ziedojumi ir ļoti augstu novērtēti, tāpat kā Rietumu dalībnieku samērā lielā dalības maksa, kas palīdz noturēt Latvijas dalībnieku maksu viņiem kaut cik pieejamā līmenī,” Līga Ruperte paskaidro.

Jācer, ka labvēlīgā ziedotāju attieksme turpināsies, jo 3x3 nometnēm vēl vajadzīgs atbalsts. Katra nometne palīdz atgūt pašapziņu un dzīvesprieku veselai grupai nākotnes Latvijas cēlāju.

Dagmāra Vallena

Pārņemts no avīzes Brīvā Latvija nr.31 (716)

00295