|
|
|
Nometne Feniksa zīmē
No 8. līdz 15.jūlijam 293 latvieši pulcējās gleznainā, daudzu ezeru ieskautā
pilsētiņā Dagdā, kas atrodas Krāslavas rajonā 300 km no Rīgas.
Kopīgs darbs
Dagdas arodvidusskolas saime savas direktores Ināras Zavadskas vadībā bija
krietni pūlējusies, lai sadarbībā ar nometnes vadītājiem Aloidu un Viktoru
Jurčenko atbraucēji te rastu mājīgu patvērumu nedēļas garumā. Un lai arī
Jurčenko ģimenei šī bija jau otrā nometne (pirmā 1998.gadā Rēzeknes rajona
Adamovā), viņi tāpat bija satraukušies, vai viss būs gana labi, lieli palīgi
šoreiz bija viņu bērni. Anita mammai bija līdzās ik brīdi, Jānis mācīja
nometniekus apieties ar zirgiem, bet Mārtiņš bija palīgs visos darbos.
Raiba bija Dagdā pavadītā nedēļa, jo katram te bija ko darīt 33 galvas un roku
ievirzēs, turklāt daudzi atrada sev jaunus draugus, fokloras dančus lecot vai
kopīgi nīkstot un dziedot. Savukārt ekskursija ļāva iepazīt interesantākās
novada vietas—Velnezeru, kam nav dibena, Aglonas baziliku, Adamovas ainavu
taku, Andrupenes etnogrāfisko lauku sētu utt.
Aizrautība ievirzēs
Īpaši nometnieki priecājās un novērtēja, ka viņu vidū visu nedēļu strādāja
tādi savas jomas profesionāļi un talanti kā vijolniece Rasma Lielmane, mācītāja
Daira Cilne, politologs Jānis Peniķis, psiholoģe Līga Ruperte un Solveiga
Miezīte, Latgales keramiķis Ēvalds Vasiļevskis u.c.
Dagdas 3x3 nometne bija pirmā, kurā darbojās bēbīšu skoliņa, kurā Dina Ceple
un Ilga Reizniece mācīja māmiņām, kā pareizi aijāt, masēt, guldināt zīdainīti,
kādas dziesmas dziedāt. „Lai mūsu senču gudrības neiet zudumā,” sacīja Ilga
Reizniece.
Vēl mazie veidoja savu albūmu mākslinieces Ivetas Vecenānes vadībā—kāds to
veltīja savai māmiņai, kāds savam kaķītim, kāds devās sapņu lidojumā. Radošai
fantāzijai bija vieta arī kustību teātrī, skaņu režijas ievirzē, keramikā utt.
Protams, darbojās nometnes televīzija, iznāca nometnes avīze Feniksa Acs.
Kāpēc Feniksa? Kad 1922.gadā Dagdai piešķirtas pilsētas tiesības, tās ģerbonī
attēlots no sarkanām liesmām atdzimstošs putns Fenikss, kas simbolizē mūžīgo
atjaunotni. Un arī tagad, kad, domājot par novada nākotni, pilsēta ar
apkārtējiem 10 pagastiem sākusi tā attīstības plānošanu, nodibināts sadarbības
centrs Dagdas Fenikss.
Neaizmirstams ir daudzinājums dailei un diženumam Dagdas pilskalnā, kā arī
nometnes noslēguma sarīkojums, kura laikā visi pulcējās kalnā, lai noskatītos
uz ezeru, kurā peldēja aizdedzinātas svecītes uz kokā veidotas nometnes zīmes.
Mazāk rīdzinieku, vairāk laucinieku
Nometnē bija ieradušies 46 tautieši no ārzemēm. Visvairāk—no Kanādas (16), no
Krievijas (14), no ASV (7), no Vācijas un Austrālijas pa četriem, viens no
Zviedrijas. Viskuplāk no Latvijas novadiem pārstāvēta Latgale—94, mazāk kā
citus gadus bija rīdzinieki (44), vairāk dalībnieku bija no dažādiem Latvijas
rajoniem.
Nometne nebūtu izdevusies tik vispusīga un interesanta, ja ne daudzie
atbalstītāji. Īpaši svarīgs ir ārzemju latviešu atbalsts, jo Latgalē, kur valda
liels bezdarbs, reti kurš uzņēmējs var atļauties ziedot nometnei, sacīja
nometnes vadītāja Aloida Jurčenko.
Neiztiktu bez atbalsta
Arī vairākas ģimenes nometnē varēja piedalīties, tikai pateicoties
atbalstītājiem. To vidū šogad PBLA izglītības padome, Kanādas Daugavas vanagi,
ALTS valde, fokloras kopa Mēs paši no Kanādas, Maksims Strunskis, Jūlija
Baumane, Rita Peters, Uldis Siliņš, Aija Pakule, Jānis Makņa, kā arī Dagdas
dome, pagasta padome, arodvidusskola, Krāslavas rajona padome.
Nometnes noslēgumā, kad bija mitējies lietus un visus karsēja saule, kad sākās
apdziedāšanās starp vietējām un nometnes fokloristēm, kad dažs labs nobirdināja
pa atvadu asarai, Jurčenko ģimene varēja būt gandarīta—nometne izdevusies
lieliska!
Daiga Bitiniece
|
|