Raunā 2000

Jūs laipni sagaida 3x3 Raunā no 16. līdz 23.jūlijam

Gan vasaras ziedos, gan rudens zeltā, gan ziemas sniega baltumā Rauna priecājās par ciemiņiem. Tā ir ieskauta 7 pakalnos—Marijkalns, Tanīsa kalns, Pilskalns, Ogriņkalns, Balžkalns, Jēkabkalns un Karatavkalns. Lai Rauna būtu labi redzama jau no putna lidojuma, laikam, stalti vēl turas viena no vecākajam Latvijas baznīcām, kas celta 13.gadu simtenī. Arī pilsdrupas ir 13.g.s. liecinieces, kad šeit greznojās stipra pils, kura Ziemeļu kara laikā tika nopostīta. Šie notikumi apvīti ar daudzām teikām un nostāstiem, kuri dzīvi vēl šodien. Tanīskalns ir bijis apdzīvots jau 6.g.s.p.m.ē. Archeoloģiskajos izrakumos atrastas gan egļu pils, gan ozolkoka pils atliekas. Te bijusi Tālavas novada pils, lielākā koka pils Ziemeļeiropā.

Raunas upes pašā krastā apsēdies Milzis un gaida savu laimi, tā vēsta teika. Bet īstenībā te ir šūnakmens klints ar mūžīgi tekošām avota straumēm. Pašlaik vienīgais šāds dabas returns Latvijā—Raunas Staburags jeb Mazais Staburags. Arī tālāk Raunas upes krastā ir smilšakmens alas, dabas returns. Raunai apkārt līkločus met vairākas dzidras, nepiesārņotas upītes. Ejot pa tām, nokļūstam neparastā dabas skaistumā. Upītes var sacensties ar dažu labu kalnu upi.

Raunā dzimuši un sākuši apzināties sevi vairāki ievērojami cilvēki—Pēteris Šmits, Jānis Cimze un Kārlis Krēsliņs. Pēteris Šmits bija folklorists, valodnieks, etnogrāfs, kura mūža devums ir latviešu tautas pasakas un ticējumi 15 sējumos un pētījumi par ķīniešu valodu. Jānis Cimze bija pedagogs, skolotāju semināra dibinātājs Vidzemē, un komponists. Viņš radījis daudzu tautas dziesmu apdares, daudzbalsīgo dziedājumu. Kārlis Krēsliņš bija ievērojams farmaceits. Raunā par skolotāju savulaik strādājis mūsu pasaku ķēniņš Kārlis Skalbe.

Bagāta ir Raunas pagātne un darbīga šodiena. Šajā nelielajā pagastā (ap 3500 iedz.) darbojās ap 20 veikalu, ir divas starptautisku pārvadājumu firmas, Raunas ceplis, zāģu ražotne, ekskluzīvu dārza mēbeļu ražotne, divas maiznīcas.

Kultūras dzīve gan gluži kā Cimzes tautskolotāju laikmetā, raisās un virzas ap skolu un caur skolu, jo Kultūras nams jau ilgu laiku nedarbojās. Vidusskola ir izvietojusies 3 ēkās, tajā notiek ne tikai mācības, bet arī koru, deju un sporta nodarbības. Rauna ir viena no retām Latvijas vietām, kur praktiski nav bezdarba un raunēnieši droši lūkojās nākotnē. Šādā darbīgā gaisotnē Raunas ļaudis gatavojas no 16. līdz 23.jūlijam uzņemt 2000.gada Trīsreiztrīs (3x3) nometnes dalībniekus.

Nometne programma plānota plaša un interesanta. Kā jau daudzus gadus 3x3, daudzas ievirzes ir tradicionālas: ģimeņu seminārs ar Līgu Ruperti un Māru Tupesi, literatūra—Astrīda Ivaska un Juris Kronbergs, politika—Jānis Peniķis, folklora—Janīna Kursīte, Ineses Jansone, Vitauts Jaunarājs, kā arī jau par tradicionālām kļuvušās praktiskās ievirzes: rotkalšana—Daumants Kalniņš un Spuru Lilita, jauniešiem—Vitauts Straupe, keramika kopā ar Gundegu Peniķi un cepļa saimniekiem Raunas ceplī, tautas dejas visiem vecumiem—Gunārs Strods un Dace Deksne. Taču būs arī vairāki darbošanās veidi, kuri ir savā veidā īpaši: deja un kustība ar Liliju un Edgaru Liporiem, latviešu valodas stunda tiem, kas nerunā brīvi—Zita Davidone, pārdomas un diskusija par to, kāds ir un kādam jābūt latvietim uz 21.g.s. sliekšņa—Tupešu Jānis, filozofiski pārspriedumi par latvietību—Igors Šuvajevs, ornamentika—Modris Tenisons un Velta Mika, netradicionālu priekšmetu—pudeļu, burku un citu apgleznošana—Ieva Brinkmane u.t.t.

Darbība paredzēta galvenokārt Raunas vidusskolā, bet daudzi pasākumi un aktivitātes plānoti ārā—pie pilsdrupām, pie dīķa, Tanīskalnā un citur. Nakšņosim bērnu dārza ēkā, kur sadzīves apstākļi ir labi, bet būs diezgan liela šaurība. Iespējama arī privāta apmešanās.

Dienas kārtībā ir 3 darba cēlieni: no rīta, pēc pusdienām un pirms vakariņām, kā arī divas programmas vakarā—pirmā tūdaļ pēc vakariņām, domāta visiem, arī bērniem, otra—vēlāk vakarā, kad mazie bērni nolikti gulēt. Ekskursija paredzēta vairākos maršrutos pa Cēsu rajonu, tai veltīsim vienas dienas cēlienu starp pusdienām un vakariņām. Lasīsim un īpaši rakstīsim nometnes avīzei, dziedāsim, nīksim, dejosim un domāsim.

Būsim kopā šajā vietā, ko daudzi dēvē par Vidzemes sirdi, šajā vietā, kur no neminamiem laikiem sanāk kopā ceļi—manējais, tavējais, un top par Mūsējo; ceļi kas mūs atved pie savām saknēm, kas mūs atved pašus pie sevis un vienu pie otra, kas mums kopā ejami tagad un vienmēr—Latvijā.

Otra nometne šogad Latvijā notiks no 23. līdz 30.jūlijam Aglonā.

Ārzemju dalībniekus lūdzam pietiekties līdz 1.maijam, rakstot Arnoldam Rupertam, 2141 Brunsink Dr NE, Grand Rapids MI 49503-2126, USA, telefons +1 616 456 8023, fakss +1 616 456 5963, e-pasts liga3x3@iserv.net. Austrālijā pieteikumus pieņem Arnis Siksna, 4 Marmindie St, Chapel Hill QLD 4069, Australia, telefons +61 7 3378 0319, fakss +61 7 3365 6899, e-pasts a.siksna@uq.edu.au. Dalības maksa US$175 personai, bet ne vairāk kā US$450 kodolģimenei (divas paaudzes).

Inese Krūmiņa
3x3 2000 Raunā vadītāja

00289