Jau otro gadu Garezera 3x3 atkal varēja notikt klātienē - pēc diviem ilgiem kovidpandēmijas iespaidotiem gadiem, kad nometne ritēja tikai zūma lodziņos! No 6. līdz 13. augustam 115 latvieši no Amerikas, Kanādas, Francijas un Latvijas pulcējās Latviešu centrā Garezers, lai dzīvotu, dziedātu un dziedinātu, jo nometnes vadmotīvs bija - dziesma. Viņi brauca uz 3x3, lai runātu latviski, iemācītos ko jaunu tā sauktajās amatnieku un pārrunu ievirzēs, kopā dziedātu, dancotu, spēlētu, smietos un, galu galā, satiktu vecos draugus un iepazītu jaunus.
Latvisko draudzību vērte
Iepazīšanās vakarā tieši veco draudzību vērtību uzsvēra pieredzējusī 3x3-niece Ieva S Johnson, kura dalījās pieredzē, ka tieši 3x3 nometnē iegūtās draudzības viņas pašas dzīvē ir bijušas ļoti nozīmīgas. Un nav jau nekāds brīnums - 3x3 nometņu uzdevums ir veicināt latviešu kopību, stiprināt ģimenes; paplašināt latviskās zināšanas un sekmēt draudzības.
Draudzības, kas rodas latviskā vidē 3x3 nometnēs, ir ļoti nozīmīgas, to apstiprina arī viena no 3x3 vadītājām Maija Zaeska, kura šogad nometni rīkoja kopā ar Māru Lindi un Daigu Rūtiņu.
Tā kā Garezerā meklējams pats 3x3 nometņu sākums, jo tur 1981. gadā notika pati pirmā 3x3, tad Maija labi redz, kā mazie bērni, kas paņemti līdzi uz nometni, ar gadiem izaug un veidojas par latviešiem.
“Piemēram, runājot par manu meitu Amandu un Elgas Pones meitu Zintu…” stāsta Maija. “Abas teica, ka viņām tas latviskais piesitās, kad viņām bija 10 un 12 gadi - tepat Saulgriežu virtuvē, kad abas sēdēja vakara nīkšanā, kur visi dziedāja. Un tagad to pašu es redzu viņu bērniem - viņi savā 12, 13 un 16 gadu vecumā sēž nīkšanā un, ja prot dziesmu, tad dzied līdzi. Viņiem tā lieta sāk interesēt.”
Maija stāsta, ka Garezera 3x3 nometnē atgriežas jaunieši, kuri te savulaik kā bērni bijuši kopā ar vecākiem vai vecvecākiem, taču studiju laikā attālinājušies: “Tomēr, kad viņi izveido ģimeni un pašiem piedzimst bērni, tad viņiem latviskais atkal kļūst svarīgs, jo tad ir, kam dot tālāk.”
Aizraujoši katru dienu
Diena Garezera 3x3 iesākās ar rīta vingrošanu Vēja kalnā.
Sekoja pārrunu ievirzes: folklora (vad. Dace Veinberga, Kanāda), literatūra (vad. Inguna Bauere, Latvija), mitoloģija jeb “Kam ticēja senais latvietis?” (vad. Austris Grasis, Latvija), psiholoģija jeb “Kādi vārdi, tādi uzskati” (vad. Spuru Atis).
Neiztrūkstošas bija arī amatnieku ievirzes: latviskā virtuve (vad. Anita Grīnbande), podniecība (vad. Uldis Stepe un Indra Zīmele), klūgu pīšana (vad. Olga Baltmane), kūpināšana (vad. Lauris Rožkalns), linogriezumi (vad. Laima Rožkalne), māksla visiem (vad. Rita Grendze), kokgriešana (vad. Valdis Liepa un Allen D'Aoust), rokdarbi (vad. Zinta Enzeliņa un Mirdza Avena, abas no Kanādas), rotkalšana (vad. Lilita Spure, Astrīde Otto un Pēteris Avens), koklēšana (vad. Dace Veinberga, Kanāda).
Tāpat bija arī bērnu ievirzes, kuras Rūta Kanteruka (Latvija) vadīja kopā ar septiņiem jaunākās paaudzes palīgiem.
Protams, kārtīgiem 3x3-niekiem arī vakars ir piepildīts. Pilnu zāli pulcēja gan tikšanās ar valodnieku un folkloristu, 3x3 lektoru ar daudzu gadu desmitu pieredzi visā pasaulē Austri Grasi no Latvijas; rakstnieci Ingunu Baueri no Latvijas un etnoastronomu Kalvi Ceru no Amerikas.
Tāpat liela piekrišana bija Gudrīšu spēlei, kuru izveidoja Ingrida Erdmane, to kopā vadot ar Zintu Poni. Liela smiešanās bija arī ugunskura vakarā, kad katras ievirzes dalībnieki ar humoru pārējiem rādīja, ko nedēļas laikā jaunu iemācījušies.
Savukārt rokdarbu izstādē tika izrādītas visas lietas, kas nedēļas laikā bija pagatavotas. Žēl, ka latviskās virtuves ievirze nevarēja parādīt nebeidzami gardo debesmannā, karstos pīrāgus un vēl citus kārumus, jo gardās smaržas, kas katru dienu plūda no virtuves, darīja savu, un arī 3x3-nieki ir tikai cilvēki.
Un kur nu vēl tradicionālā nīkšana ar dančiem un dziedāšanu, kurai katru reizi bija sava tematika - latviešu tautas dziesmas, ziņģes, Latvijas dziesmu svētku repertuārs utt. Bija arī azartisks zoles vakars, un 3x3-nieki prasīja vēl.
Jāpeimin, ka nometnes avīzi “Dzīvo. Dziedi. Dziedē” divos numuros izdeva Maira Bundža, Sams Knochs III un Ieva Freinberga (Latvija).
Kad ārā jau kādu laiku bija piķa melna nakts, kur dzirdēja tikai cikāžu čirkstināšanu un šad tad melnajā tumsā uzmirdzēja pa jāņtārpiņam, 3x3-nieki devās gulēt, lai rīt sāktu atkal jaunu dienu.
Latviskais piedzīvojums
Vaicāta, vai ir saskaitījusi, cik 3x3 nometnes Garezerā ir rīkojusi, Maija Zaeska atsmej, ka tiešām nav skaitījusi, šķiet, ka vismaz 15, bet varbūt ir vairāk.
Kāpēc viņa to dara? - Maija stāsta, ka strādājusi par skolotāju, bet nu jau 23 gadus ir pensijā. Taču viņa ieradusi vienmēr ko rīkot un būt atbildīga par kaut ko. “Man interesē latviskās lietas,” stāsta Maija. “Esmu precējusies ar amerikāni, kurš tiešām nemaisās manās darīšanās, un šis ir mans latviskais piedzīvojums. Man tas ir vajadzīgs, tāpēc to daru.”
Maija teic, ka viņai patīk būt kopā ar citiem latviešiem, kuriem ir līdzīgi: “Te ir daudz māšu no jauktajām laulībām - viņas atbrauc ar bērniem, bet tēvi paliek mājās. Tā ir viena no trimdas realitātēm. Šajās ģimenēs bērni vēl runā latviski un viņiem patīk te braukt, būt 3x3 latviskajā vidē.”
Ko viņa vēlēja šī gada 3x3-niekiem? - “Draudzību,” smaida Maija, “lai viņi aiziet mājās laimīgi par to, ka kaut ko jaunu ir ieguvuši un iemācījušies! Un jaunas draudzības atraduši! Un arī vecās draudzības… Mēs jau manām, ka daži te ir atbraukuši, lai satiktu vecos draugus. Tas ir ļoti svarīgi. Man šķiet, ka jau pirmajā dienā var manīt, ka cilvēki ir laimīgi.”
Par visām 3x3 nometnēm pasaulē vairāk informācijas meklē: 3x3.lv.
Autore: Ieva Freinberga, Latviesi.com
Foto: Ieva Freinberga un Sams Knochs III