Māju sajūta Priekuļos

Jūlija pirmspēdējā nedēļā no 19. līdz 26. jūlijam 447 cilvēki pulcējās, lai piedalītos piecdesmit pirmajā 3x3 saietā Latvijā un dalītos savā māju sajūtā. Nedēļas garumā vairākkārt izskanēja atziņa, ka, mēģinot definēt, kas mums katram ir mājas, vissvarīgākais ir garīgais aspekts un tieši ar to arī visvieglāk dalīties. Vismaz – viegli trīsreiztrīsnieku pulkā.

Saieta vadītāji Ieva Ploriņa un Eduards Krūmiņš par Priekuļu 3x3 vadmotīvu saka: „Mājas ir vieta, kurā piedzimstam, izaugam, kā arī vieta, no kuras aizejam un mēdzam atgriezties arī atpakaļ. Mājas ir mūsu novads un dzimtene. Ne par velti māju sajūta pavada cilvēku no dzimšanas līdz pat aiziešanai “mūža mājās”. Mājas gan tiešā, gan simboliskā nozīmē ir patvērums savam ķermenim, savai dvēselei un saviem mīļajiem. Mājas ir tā vieta, kur mūsu dvēsele mīt. Kad mēs katrs sakārtojam savu iekšējo pasauli, tad varam arī būvēt kopīgo pasauli, veidot labāku nākamību.”

Eduards (24) burtiskā nozīmē uzaudzis 3x3 kustībā, tajā iepazinies ar Ievu (24). Abi jau iepriekš strādājuši 3x3 darba grupās (kopā Mālpilī, Cesvainē, Rucavā; Eduards arī Kocēnos un Alsungā), lai šogad kļūtu par jaunākajiem 3x3 saieta vadītājiem Latvijā. Ne velti saieta pārspriešanā noslēguma dienā 3x3 Latvijā padomes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa bilda, ka šis ir aizkustinājuma saiets. Jo jaunie turpina iesākto, uzņemas atbildību un ienes radošas idejas. Aizkustinājums bija manāms arī dalībnieku vidū, ik dienas pārspriežot tematiskos, ar mājām saistītos, moto: dzimtās mājas, bērnu dienas, mājup no skolas, sapņu pilis, ceļš uz jaunām mājām, tradīcijas manās mājās, mantojums, mājas – vieta, kur atgriezties!? Mājas ir viens no nopietnākajiem jautājumiem cilvēka dzīvē, un tas saistās gan ar vieglumu, domājot par sev mīļajiem, gan smagumu, piedzīvojot zaudējumus, tāpēc bez aizkustinājuma un dziļākām pārdomām saieta nedēļas skrējienā neiztika ne veci, ne jauni.

Ar prieku dzīvo Priekuļos

Saietā diezgan manāmi bija priekulieši. Viņi vadīja gan ievirzes, gan aktīvi izteicās saieta avīzē Mājas Grāmata, gan arī piedalījās gandrīz visos kopējos pasākumos, tostarp nīkšanā. Izrādās, ka, tieši pateicoties Priekuļu vidusskolas deju kolektīva vadītājam Mārim Brasliņam, 3x3 Priekuļos varēja notikt, jo viņš savedis saieta rīkotājus kopā ar Priekuļu domes vadību, ar skolas un tehnikuma vadītājiem. „Nebija grūti rast atsaucību,” atceras Māris. „Te, Priekuļos, dzīve kūsā, novada domes deputāti ir aktīvi un atsaucīgi. Viņi saprot, ka saiets ir iespēja citviet dzīvojošajiem parādīt, kādi tad tie Priekuļi ir.” Viņš lepojas ar to, ka novads ir sakopts.

Dalībnieki novērtēja Priekuļu vietējo organizāciju, vides skaistumu un cilvēku atvērtību. Saieta vajadzībām tika izmantota labi aprīkotā un atjaunotā Priekuļu tehnikuma dienesta viesnīca un Priekuļu vidusskolas ēka ar modernu aktu zāli. Ēdināšana notika gan vidusskolas ēdnīcā, gan turpat aiz skolas uzslietā lielā āra teltī, kura, kad ap saieta vidu dienas vērtās siltākas, kļuva arvien iecienītāka. Nīkšanas telpas atradās kafejnīcā netālu no skolas, un , kā izskanēja vairakkārt, bija uzteicama vieta gan piedāvājuma, gan draudzīgās krodzinieces dēļ.

„Jaunības gars un garša”

Tā savu saietu raksturo Ieva un Eduards: „Šeit darītāju un lektoru godu bija nopelnījuši vairāki jaunās paaudzes potenciālie un spējīgi censoņi. Domājot par nākamību un paaudžu nomaiņu, Priekuļu 3x3 ir bijis veiksmīgs atspēriens 3x3 kustības kontekstā vairākiem jauniešiem - Jurim Tomašūnam, Tomam Grīnvaldam, Ellai Kalendrai, Anetei Zvaigznei, Oskaram Rozenblatam, Katrīnai Riekstiņai u.c.”

Kad saieta noslēgumā uz skatuves kāpa TV veidotājs Ansis Landorfs, fotogrāfes Baiba Krūmiņa un Līga Andersone, avīzes redaktore Laura Bitiniece (avīze lasāma 3x3.lv mājas lapā), logo autore Anna Luste, darba grupa pilnā sastāvā, un, ja vēl pieskaita Daini Kažoku, Ingu Krūmiņu un Andri Davidoni no skaņu studijas un danču meistarus Ēriku Zepu, Zani Dukaļsku un Madaru Brolišu, šaubu nebija – mūs caur saietu izveduši cilvēki ar vidējo vecumu ap vai pat zem 30. Kā paši saka – tas bijis paveicams, jo 3x3 jau kļuvusi par viņu mājām.

No ievirzes par savirzi

Priekuļu 3x3 bija 52 ievirzes. Ieviržu klāsts bija pietiekams, tomēr dažās praktiskajās ievirzēs gribētāju bija vairāk nekā iespēju tos uzņemt un apmācīt.

Kopumā ieviržu piedāvājums bija visnotaļ klasisks, daļēji mainījušies to vadītāji.

Saietā bija atrodamas tādas pārbaudītas vērtības kā ģimeņu seminārs (ko vadīja Līga Ruperte un Māra Tupese no ASV), vilku mācība, rotkalšana, teātris, kokapstrāde, apavu darināšana, linu krekla šūšana, politika un retorika, metālkalšana, gleznošana, animācija, keramika, folklora, novada mācība, zāļu sievas ievirze u.c. Nesen 3x3 saietos Latvijā sevi kā aizraujošas un kupli apmeklētas pierādījušas arī tādas ievirzes kā No zēniem par vīriem, veselības ievirze, rituālu un godu ievirze, kā arī ievirze Dodamies pie saimniekiem, kurā vēsturnieks Andris Tomašūns ar dalībniekiem braukā pa vietējām mājām, iepazīstoties un izzinot to stāstus.

Priekuļu 3x3 nodarbēs atrodami arī jauni vārdi – ievirze Sarunas ar dievišķo - klusumā, vārdos un kustībā, ko vadīja Gundega Puidza no ASV, Trakais grafiskais dizains, Galda spēles ar orientēšanos u.c.

Ar pateicību par palīdzību

Saietā piedalījās arī 72 ārzemju latvieši no 11 valstīm - Anglijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ASV, Austrālijas, Beļģijas, Gruzijas, Kanādas, Krievijas, Luksemburgas, Norvēģijas un Zviedrijas. Īpašs notikums bija arī Krievijas Latviešu biedrību priekšsēdētāju kongress, viņi kopskaitā bija vienpadsmit.

Saieta vadītāji lielu paldies saka Priekuļu novada pašvaldības priekšsēdētājai Mārai Juzupai un visai novada pašvaldībai, kā arī Priekuļu vidusskolas direktorei Ivetai Apinei, direktores vietniecei audzināšanas jomā Baibai Karlsbergai un saimniekam Jurim Sukarukam. Paldies visiem čaklajiem un darba sparīgajiem priekuliešiem! Paldies, protams, Līgai Rupertei, Laumai Vlasovai, Inesei Krūmiņai un visai 3x3 padomei, kā arī liels paldies darba grupai – Leldei un Gatim Neimaņiem, Lienei un Albertam Rokpeļņiem, Annai Lustei un Mētrai Krūmiņai. „Paldies Egijai Krūmiņai, kura prata uzdot pareizos jautājumus gatavošanās procesā un kura prata atbalstīt un uzlabot omu brīžos, kad dūša sašļuka,” rezumē Ieva un Edžus. Jāpiebilst gan, ka no malas šādus brīžus novērto nevarēja.

Saieta tapšanu atbalstīja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Priekuļu novada pašvaldība un citi.

Laura Bitiniece