54. pasaules latviešu ģimeņu saiets 3×3 Latvijā notika Rūjienā no 2. līdz 9. jūlijam. To pirmo reizi vadīja rūjienieši Sannija un Madars Kalniņi kopā ar saviem četriem bērniem: Sofiju, Renāti, Marku un Darenu. Viņiem palīdzēja draugu Ineses un Aināra Grīnvaldu ģimene ar meitām Anci un Martu, un Aigas un Aigara Mežaļu ģimene ar bērniem Jāni un Dārtu.
Rūjienas 3×3 saieta tēma bija ZEME, Zeme – būtne, Zeme – māte, zeme – stihija, zeme – Dzimtene, zeme – mēs. Vēsturiski Rūjienas novads ir Latvijas brīvās zemniecības šūpulis, jo šeit sākās zemnieku brīvlaišana un vēl joprojām saglabājušās pirmās mājas Latvijā, kas izpirktas no muižas.
Saietā piedalījās 556 dalībnieku, tajā skaitā 150 Rūjienas un tās apkārtnes iedzīvotāju un tas bija lielākais saiets, kas bijis. Piektā daļa no dalībniekiem bija bērni vecumā līdz 13 gadiem. Saiets pulcēja latviešus ne tikai no dažādiem Latvijas novadiem, bet arī no ASV, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Austrālijas, Grieķijas, Indijas, Krievijas, Kanādas, Jaunzēlandes, Norvēģijas un Zviedrijas.
Pavisam saietā varēja mācīties 62 teorētiskās un praktiskās ievirzēs Rūjienas vidusskolas, tautskolas un mākslas skolas telpās, stadionā, pilsētas ielās, mežos un pļavās. Kopā ar pieredzējušiem 3x3 lektoriem, saietā veiksmīgi strādāja arī 49 rūjienieši.
Saieta programmā bija ietvertas tēmas, kas ir gan tradicionāli latviskas, gan mūsdienīgas, gan arī tādas, kas atspoguļo rūjieniešu uzkrātās zināšanas un prasmes. Arī šovasar dalībniekus interesēja Līgas Rupertes un Māras Tupeses ieteikumi un sarunas Ģimenes seminārā, Politika un retorika kopā ar žurnālistu Ansi Bogustovu. Par latviešu godiem stāstīja Inese Krūmiņa, meklēt ceļu pie sevis varēja kopā ar psihoterapeitu Ansi Jurģi Stabingi un filosofu Venti Sīli. Jānis Apīnis ierādīja, kā pētīt cilts koku, izmantojot interneta vietni ciltskoki.lv, baznīcu grāmatas. Zāļu zintis mācīja Zeltīte Kaviere, Sanita Vīna, Zane Stašāne, gleznošanu Rūjienas Mākslas skolas direktors Jānis Galzons un skolotāja Solvita Ozoliņa. Audēja Vija Rulle kopā ar meitu Lolitu Timofejevu sievām mācīja tautisko brunču šūšanu, bet Vija Liepa – linu kreklu un ūziņu darināšanu. Par daiļdārzniecību un ainavas veidošanu senāk un tagad stāstīja un apkārtnes daiļdārzus un muižas rādīja Vineta Radziņa. Lieliem un maziem Madara Kalniņa vadībā bija iespēja izzināt meža un lauksaimniecības tehniku, utt..
Saieta jaunākie dalībnieki devās uz Bēbīšu skoliņu, Brīnumzemi un Augstāk par zemi. Pateicoties Rūjienas bērnudārza Vārpiņa aizrautīgajām audzinātājām Aigai Grīnvaldei, Anitai Pogai, Gunai Vītiņai, Jeļenai Lenšai un Rūjienas vidusskolas skolotājai Evitai Gailei un vecāko klašu skolniecēm, bērni mācījās zīmēt ar ogli un pelniem, darināja ziedu vainadziņus, spēlēja dažādas spēles, gāja rotaļās, ļaujot vecākiem apmeklēt ievirzes.
Vecākie bērni devās meža takās un apguva izdzīvošanas prasmes, strādāja kokapstrādes darbnīcā, mācījās spēlēt kokli, spēlēja radošās smilšu spēles.
Saieta laikā jaunieši apguva dokumentālās filmas veidošanu no A līdz Z un uzņēma dokumentālo filmu, kurā lielākā daļa 3x3 dalībnieku stāstīja par to, kas viņi ir, meklēja atbildes uz jautājumu: „Kas ir laime?”. Viņu padomdevējs bija dokumentālā kino režisors un operators, rūjienietis Ivars Zviedris.
Rūjienas 3x3 saiets atmiņā paliks ar izcilo sporta infrastruktūru, ko dalībnieki izmantoja ar lielu sparu. Par sportiskām aktivitātēm saietā gādāja Rūjienas vidusskolas direktors un sporta skolotājs Vidars Zviedris. Tradicionālais nakts basketbols pulcēja gan saieta dalībniekus, gan vietējos basketbola entuziastus.
Astoņos ekskursiju maršrutos saieta dalībnieki iepazina Rūjienu, uzņēmumu, kur top garšīgais „Rūjienas saldējums”, Rūjienas apkārtnes skaistākās lauku sētas un dārzus, Endzeles, Oleru un Naukšēnu muižas, pabija Ķoņos un Mazsalacā, apmeklēja Burtnieku muižas parku un viesojās „Adzelviešu” mājās, kur agronomi Dzidra un Jānis Grīnbergi audzē kaņepes, gatavo kaņepju aizdaru un eļļu.
Daudzveidīga bija saieta kultūras programma. Uz koncertu Jāņu dienas noskaņās aicināja Rūjienas pašdarbības kolektīvi: jauniešu deju kolektīvs „Denči”, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Luste”, senioru deju kolektīvs „Dzigas”, kapela „Rūvenas aure”. Piektdienas vakarā klausījāmies „Raxtu raxtu” koncertu. Brīvajā mikrofonā visu paaudžu dalībnieki atklāja savus talantus, dziedot, dejojot, muzicējot, rādot trikus vairāku stundu garumā. Pēcpusdienās Apvārsnī dalībnieki tikās ar kādu interesantu personību – gongu skaņu meistari Daci Straumi, privātās vidusskolas „Patnis” dibinātāju Zani Ozolu, augu sievu un dvēseles pavadoni ININ NINI (Inesi Indāni). Rūjienas Svētā Bērtuļa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā koncertēja pianiste Ilze Kundziņa kopā ar Nacionālās operas solisti Baibu Renerti (Berķi) un flautisti Rūtu Īzāku–Maču.
Vakara viesu vidū bija Rūjienas izstāžu zāles vadītāja, aizrautīga stāstniece un dziesminiece Līga Siliņa, Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis, kurš gādā par latvisko tradīciju kopšanu un attīstīšanu. Sirsnīgās sarunās un dziedāšanā aizritēja vakars ar Jāņa un Daces Vītolu ģimeni. Valodnieks Austris Grasis aicināja apzināties, ka arī Latvijā latvietība uz ielām nemētājas un to uzturēt nav pats par sevi saprotams. Maizes ceptuves „Liepkalni” saimnieks Dagnis Čākurs stāstīja par savas maizes ceptuves attīstību, tikko izveidoto Lokstenes svētnīcu uz salas Daugavā un savu interesi par dievturību.
6. jūlija vakarā, tērpušies goda drānās, no Rūjienas centra nometnes dalībnieki devās gājienā uz Rūjas līča pļavu pie dižozola. Dziedot „Visi ceļi guņiem pilni,/ visi ceļi atslēgām”, pa Saulei vijamies trijos apļos. Viens no daudzinājuma sacītājiem – saieta vadītājs Madars Kalniņš – tērpies piebaldzēna goda tērpā, jo viņa senču spēks nāk no turienes. „Un spēks ir tik liels, ka nolīst līdumu man ir nieks. Spēku man dod uzarta lauka smarža, miljoniem dīgstošu graudu asnu, kas stiepjas pret sauli. Rudenī, stāvot labības laukā, es redzu, ka ar to pietiks ne tikai manai saimei, ar ražu es varēšu dalīties,” teica Madars. Inese Krūmiņa atgādināja, ka godos kurt uguni ir svarīgi, jo uguns vienmēr ko maina. Skanot tautasdziesmām, katrs saieta dalībnieks ugunij ziedoja dzīparu, ziedus un pērnos graudus. Tie sadega, un daļa sadegot bagātināja zemi, bet citi uzvijās debesīs reizē ar katra domām... Tautas dziesmu dziedāšana turpinājās pāri pusnaktij.
Saieta noslēgumā pilsētas centrā visi varēja apskatīt nedēļas laikā tapušo un iesākto darbu izstādi. Sirsnīgā noslēguma koncertā teātra ievirzes, ko vadīja Elīna Apsīte, dalībnieki rādīja teiku par pasaules radīšanu un atklāja, kādēļ sievietei nekad nav vaļas. Savu nedēļā apgūto rādīja arī bungu ievirzes, runas mākslas un post folkloras grupas dalībnieki. Aizkustinošs bija arī Rūjienas 3x3 kora dziedājums, diriģentes Vitas Timermanes vadībā.
Neaizmirstamu notikumu bija sarūpējuši uguns skulptūras ievirzes dalībnieki metālmākslinieka, rūjienieša Andra Dukura vadībā. Rūjas krastos pēc saulrieta varēja dzīvot līdzi uguns operas „Suņuburkšķis un kosmoss” spraigajiem notikumiem, kurus bija iestudējusi Lilija Lipora.
Lai raksturotu nometnes gaisotni citēšu ierakstu Vinetas Radziņas blogā: „Esmu atgriezusies no pasaules latviešu ģimeņu saieta 3x3 Rūjienā. Bija skaisti. Bija silti. Bija mīļi. Es stāstīju to, ko zinu par dārziem un mācījos to, ko nezinu – par pastalām, par keramiku, par ādas apstrādi un floristiku. Dziedāju un dejoju. Ar pastalām un bez tām. Mani bērni mācījās kurt ugunskuru, kalt nazi, šūt tautisko brunci un uzņemt dokumentālo filmu. Jā, tieši tik daudzpusīgs ir šis kopābūšanas prieks (un es nosaucu tikai mazu daļu no tur piedzīvotā un izbaudītā). Ko ar to visu gribēju teikt? Ka ir svētīgi dalīties! Jo, kā teica viens sens paziņa: „Dots devējam atdodas.””
3x3 saieta norisi Rūjienā atbalstīja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rūjienas novada dome, SIA „Rostes”, SIA „Liepkalni”, SIA „Kunturi”, SIA „Rūjienas saldējums”, „Kanclers”.
Rūjienas 3x3 saieta avīzes „Rūveniet’s”
redaktore Daiga Kļanska
