Vēja zvana atbalss  


atskaņas no 3x3 Salacgrīvā, 2017. gada 23.-30. jūlijā


Pagājis jau mēnesis, kopš Latvijas piejūras pilsētas Salacgrīvas viesmīlību baudīja 449 cilvēku lielā 3x3-nieku saime. Dieviņš bija gādājis par saulainu un siltu laiku, kas jūrmalas vides baudīšanu darīja īpaši patīkamu. Tā patiesi varēja piepildīties Salacgrīvas 3x3 vadītāju - Dinas un Reiņa Cepļu - aicinājums saieta dalībniekiem sajust, kā piebirst pilnas kurpes smilšu un brīvais jūras vējš plivina matu cirtas. Mēs izbaudījām brīnišķīgu satikšanos Latvijas jūras krastā, daudzinājuma ugunskuru pašās jūrmalas smiltīs, rīta meditāciju jūras klusumā un došanos jūrā ar vietējo salacgrīviešu sagādātām jollām.


Salacgrīvas 3x3 saime bija ļoti kupla. Kopā sanāca latvieši no 12 dažādām valstīm - Latvijas, ASV, Beļģijas, Luksemburgas, Krievijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Francijas, Vācijas, Kanādas, Austrālijas, Austrijas. Ar savu dalību mūs pagodināja 79 ārzemju latvieši, 370 Latvijas dalībnieki, kā arī 130 vietējie salacgrīvieši. Kā jau ierasts, arī šis Cepļu ģimenes vadītais saiets bija bērniem bagāts – saietā piedalījās 94 bērni līdz 7 gadu vecumam, 157 dalībnieki vecumā no 7 līdz 18 gadiem un 328 pieaugušie. Faktiski tas nozīmē, ka vairāk nekā puse (55%) dalībnieku bija jaunāki par 18 gadiem, un tas ir daudz! Tas dod mums cerību, ka 3x3 kustībai ir nākotne. Prieks bija redzēt, ka arī mazie 3x3 dalībnieki izjuta saieta burvību, uzsūca latviskās vērtības un  veidoja savas latviskās draudzības saites. 

imap://gundars%2Ekalnins%40ibserviss%2Elv@mail.ibserviss.lv:993/fetch%3EUID%3E/Shared/gundars.kalnins%403x3.lv%3E14905?part=1.4&type=image/jpeg&filename=Attachment2.jpg


Salacgrīvas 3x3 ievirzes bija ieturētas tradicionāli 3x3 kustības garā – bija iespējams mācīties šūt lina kreklus un vilnas brunčus, darināt kokli un senos ādas apavus, izkalt etnogrāfiskās un arheoloģiskās latviešu rotas. Varēja apgūt, kā pareizi iet pirtī Ineses Krūmiņas vadībā, runāt par attiecībām ģimenē “Ģimeņu seminārā” Māras Tupeses un Līgas Rupertes vadībā, apzināt “Latvietību daudzveidībā” Daces Melbārdes un Rolanda Ozola vadībā, apgūt “Politiku un diskusiju mākslu” kopā ar Hariju Rokpelni, kā arī daudz ko citu. Kā ierasts, bija padomāts arī par to, lai interesanti nodarbināti tiktu arī paši mazākie saieta dalībnieki. Bērni varēja doties “Vilku mācībā” kopā ar Jāni Ati Krūmiņu un Edmundu Barkānu, apgūt “Kokapstrādi” kopā ar Armandu un Adrianu Zeidmaņiem vai “Visdaros” iemācīties atpazīt dabas materiālus un tos radoši izmantot. Katrā ziņā ieviržu klāsts bija liels, par saieta dalībnieku vispusīgu nodarbināšanu un zināšanu papildināšanu kopumā rūpējas 97 ieviržu vadītāji un pasākumu organizētāji. 


Dažas ievirzes bija raksturīgas tikai šim saietam, šai vietai. Īpašu uzmanību no saieta dalībnieku puses baudīja salacgrīviešu vadītā ievirze “Vējš burās”, kuru vadīja Bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” komanda. Tajā varēja iepazīties ar piejūras ļaužu dzīvi, kā arī izmēģināt doties jūrā ar īstām jollām. Andra Tomašūna vadītā ievirze “Dodamies pie saimiekiem” sajūsmināja ne tikai 3x3niekus, bet arī pašus vietējos saimniekus, kas bija patīkami pārsteigti par klausītāju interesi un zinātkāri. Ievirzē “Laša kundze bola acis” dalībnieki varēja pagatavot īstu nēģu zupu, bet Ainārs Liepiņš uzdāvināja katram bērnam savu krāsainu gaisa pūķi, ko ik dienas palaist piejūras gaisā. Pateicoties Salacgrīvas Tūrisma informācijas centra organizētajām ekskursijām, ikviens 3x3 dalībnieks varēja tuvāk iepazīt Salacgrīvas novadu, kultūras objektus un piejūras dabas vērtības. 


Šim saietam bija viegls un rimts plūdums. Gandrīz 500 dalībnieku tomēr cits citu praktiski neapgrūtināja. Katram bija laiks un iespēja iegrimt arī savā iekšējā ritmā, savā nodarbē un sajūtās. Iespējams, tas bija saistīts ar daudzajām muzikālajām un skanošajām ievirzēm, kas atraisīja dziļākas dvēseliskas stīgas un ļāva piedzīvot citas vibrācijas. Iespējams, tas bija jūras tuvums, kas izvēdināja galvu no domām un deva iespēju ļauties dienas plūdumam. Bet varbūt tomēr tas bija kaut kas pavisam cits – mūsu vārdos grūti aprakstāmā kopības sajūta. Šķiet, ka ikkatrs pacēla savu sirdi plaukstā, lai otram pienestu labāko no sevis. Un kopā radās tāda ideālās Latvijas sajūta, ko mēs katrs tik ļoti vēlamies sajust savā ikdienā, un par kuru savās atsauksmēs runāja daudzi jo daudzi saieta dalībnieki.


Laikam jau skaistākā no atmiņām, kas paliks saistībā ar piedzīvoto 3x3 Salacgrīvā, ir Daudzinājums jūras krastā. Tur vienviet sastapās 4 stihijas – uguns, ūdens, zeme un gaiss - un mēs, tautastērpos tērpti cilvēki, starp tām. Tas bija tik neaizmirstami, pacilājoši un saviļņojoši, ka uz brīdi varēja pilnībā aizmirsties. Tautasdziesmas jūras krastā pavadīja saulrietu un turpināja skanēt līdz pat pusnaktij. Tikai vērīga fotogrāfa acs ievēroja, ka kaut kur nostatus, pavisam netālu no mums -  pārējiem daudzinājuma dalībniekiem,  kāds puisis bildināja savu meiteni. Un viņa teica - jā!

Sirsnīgi apsveicam jauno ģimeni! Lai saules mūžs 3x3 un tām vērtībām, ko tā daudzina!


Dina Ceple


© Gundars Kalniņš 2017